Valsts aizsardzības mācības (VAM) pirmsākumi meklējami 2018. gadā, kad mācību priekšmets kā pilotprojekts tika ieviests 14 Latvijas skolās. VAM ieviešana process strauji virzās uz priekšu – plānots, ka ar nākamo mācību gadu izvēles priekšmetu īsteno jau 98 izglītības iestādes. Tiešsaistes sanāksmē aizsardzības nozares, Jaunsardzes centra vadība, Valsts izglītības satura centra pārstāvji, kā arī skolu, kuras jau īsteno valsts aizsardzības mācību un skolu, kuras vēlas VAM īstenot ar nākamo mācību gadu pārstāvji runāja par valsts aizsardzības mācības, nepieciešamību, ieguvumiem un VAM īstenošanu 2021./2022. mācību gadā. Turklāt ieviesti arī jauninājumi – sertifikāts par VAM sniedz priekšrocības, iestājoties ne tikai Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet arī Valsts policijas koledžā un citās mācību iestādēs
Jaunsardzes centra organizētā sanāksme sākās ar Aizsardzības ministra Arta Pabrika ievadvārdiem. Viņš, uzrunājot klātesošos, uzsvēra – svarīgi, lai sabiedrība būtu sagatavota dažāda veida krīzēm. Ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts, tai jābūt spējīgai labāk koordinēt savu iekšējo politiku un drošības politiku. Līdz ar to aizsardzības nozare nonākusi pie slēdziena, ka VAM, kas sevī ietver gan dažādus civilās aizsardzības aspektus, gan tiešās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saistītus drošības aspektus, gan arī fiziskās kultūras jomas un arī sabiedrisko zinību – vēstures un politikas aspektus, kas lielā mērā runā par patriotismu, esot tieši tas, kas valstī ļoti nepieciešams.
Tāpat arī būtiski, ka valsts ir militāri drošāka. Kā akcentēja ministrs – Latvija ir asimetrisku draudu vidē, un tie nemainīsies, ņemot vērā, ka blakus ir tādas valstis kā Krievija un Baltkrievija. Līdz ar to svarīgi, ka jaunieši ir izglītoti arī šajā jomā.
Turklāt jāņem vērā, ka arvien vairāk pieaugot apdraudējumi arī mūsdienu tehnoloģiju vidē, kurā palielinoties kiberuzbrukumu, viltus ziņu un propagandas ietekme, ko izmanto tā biznesa, tā arī politiskajā vidē. Līdz ar to cilvēki kā sabiedrība arvien vairāk fragmentējoties un polarizējoties.
Viņš arī norādīja, ka pēc veiktajām aptaujām var secināt - jaunieši, kuri apgūst valsts aizsardzības mācību jau kopš tā pilotprojekta uzsākšanas, ir ne tikai saprotošāki par krīžu situācijām, bet ir arī zinošāki par sabiedrību kopumā. Ministra vārdiem sakot, šie jaunieši ir daudz patriotiskāki un aktīvāki pilsoņi.
Sanāksmes turpinājumā Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības departamenta vecākā referente Sandra Falka sniedza skaidrojumu par VAM iekļaušanu izglītības iestāžu mācību saturā un nepieciešamo dokumentāciju pedagoģiskā procesa organizēšanas nodrošināšanai.
Savukārt sanāksmes noslēdzošajā daļā Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs un Jaunsardzes centra Plānošanas nodaļas vecākais eksperts metodiskajos jautājumos kapteinis Sergejs Fomenko iepazīstināja ar VAM realizāciju mācību iestādēs. Plānots, ka 2021./2022. mācību gadā valsts aizsardzības mācību īstenos 98 Latvijas skolas.
Valsts aizsardzības mācību gan 10., gan 11. klasē realizē vienu pilnu dienu mēnesī, tātad astoņas nodarbības katru mēnesi. Savukārt vasarā pēc brīvprātības principa jaunieši var piedalīties nometnēs, kuru ilgums ir 11 dienas.
Savukārt jauninājums, kas šogad ieviests VAM īstenošana profesionālās vidējās izglītības iestādēs – valsts aizsardzības mācību var uzsākt arī 1. kursā. Šāds lēmums pieņemts, jo dažās izglītības iestādēs 3. kursā jau vairākus mēnešus notiek prakse. Līdz ar to VAM nodarbības ir grūti apgūt. Pulkvežleitnants A. Mirbahs akcentē – tāpēc katrai profesionālās vidējās izglītības iestādei pašai jāizvērtē, kuros kursos labāk integrēt VAM. Viņš gan piebilst, ka opcijas valsts aizsardzības mācību apgūt 1. un 3. kursā nav. Tāpat arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi var piedalīties VAM nometnēs, tomēr dažiem izglītojamiem jūnija sākumā ir prakse. Līdz ar to nākotnē jauniešiem būs iespēja nometnē piedalīties jūlijā.
Turpretim 3. vai 4. kursā – kad noslēdzas valsts aizsardzības mācība – iespējams apgūt praksi arī Nacionālajos bruņotajos spēkos. Lai to izdarītu profesionālajai vidējās izglītības iestādei jāpiedāvā konkrētā profesija un tai ģeogrāfiski netālu jābūt bruņoto spēku vienībai, kur profesiju var realizēt. Kā piemēru pulkvežleitnants min Kuldīgu, kur ir mehāniķu specialitāte un Kuldīgā arī atrodas Zemessardzes 45.kaujas nodrošinājuma bataljons, kurš var uzņemt praksē mehāniķus.
Tāpat, kā uzsver Jaunsardzes centra direktors, ka valsts aizsardzības mācību nodarbības veidotas, lai tajās varētu piedalīties jebkurš. “Mēs sākam no vienkāršākā un ejam uz sarežģītāko. Ja gadījumā kāds jaunietis nav apmeklējis nodarbību, tad konsultāciju laikā VAM pasniedzējs to izstāsta individuāli. Savukārt, atbildot uz lielo jautājumu, kas notiek ar jauniešiem, kuri negrib apgūt kādu konkrētu tematu, piemēram, apiešanos ar ieročiem – esam izstrādājuši paralēlās tēmas, kuras jaunietis var apgūt nodarbības sākumā. Viņš individuāli apgūst kādu citu tematu, par kuru grupas biedriem pastāsta nodarbības beigās,” stāsta pulkvežleitnants.
Savukārt, runājot par to, ko jaunieši iegūst no VAM nodarbībām, pirmkārt, tās ir VAM nometnes, kuru apguves beigās jaunietis saņem īpašu sertifikātu. Tas dos priekšrocību iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA), kurā VAM audzēkņi tiek uzņemti bez konkursa, tāpat kā ceturto līmeni pabeigušie jaunsargi. Turklāt sertifikāts sniedz arī bonusus, iestājoties ne tikai NAA, bet arī Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā, Valsts policijas koledžā.
Pulkvežleitnants arī atklāj – aizsardzības ministram ir vēl idejas par citu bonusu piešķiršanu VAM audzēkņiem, kuri pabeiguši abus mācību gadus un abas nometnes. Tomēr, kādi tieši – tas esot diskusiju procesā.
Turpretim ieguvumi mācību iestādēm – daudzpusīgs mācību saturs, kuru var ļoti labi kombinēt ar citiem mācību priekšmetiem. Tāpat, kā norāda pulkvežleitnants, pierādījies, ka valsts aizsardzības mācība klasē un skolā kopumā uzlabo disciplīnu. Turklāt, lai realizētu VAM, nav nepieciešami nekādi papildu resursi no mācību iestādes puses – to nodrošina Jaunsardzes centrs.
