Jaunsargu instruktors – pedagogs, draugs un piemērs, kam līdzināties

Jaunsardze
Sargs.lv
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Jaunsardzes 5. novada nodaļas instruktoru un arī valsts aizsardzības mācības (VAM) pasniedzēju virsseržantu Gunāru Strazdiņu aizrauj darbs ar jauniešiem – ne velti viņš izvēlējies būt par pedagogu jaunsargiem, sniedzot viņiem gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Liels prieks esot vēlāk saņemt zvanu no bijušajiem audzēkņiem, kuri turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē un piedāvā savu atbalstu dažādu jaunsargu pasākumu nodrošināšanā.

Virsseržants Strazdiņš atzīst: “Man ļoti patīk tas, ka mans darbs ir saistīts ar dažāda vecuma jauniešiem – sākot no 10 gadu vecuma līdz pat vidusskolas beigšanai. Man ir iespēja vērot, kā veidojas jaunieša personība, un zināmā mērā arī piedalīties šajā procesā.”

Jaunsargu instruktors jauniešiem vienlaicīgi ir gan pedagogs, gan padomdevējs un draugs.

“Ir ģimenes, kurās bērnus audzina tikai mamma, tāpēc dēlu sūta uz Jaunsardzi, lai viņš iemācās lietas, ko nevar iemācīt tēvs. Tādos gadījumos esmu arī piemērs, kuram līdzināties. Jauniešus Jaunsardzē kopā saved līdzīgas intereses. Mans uzdevums – parādīt, ka ir dažādi ceļi. Nekad neuzsveru, ka jaunsargiem pēc tam jākļūst par karavīriem,” viņš saka, piebilstot, ka daudziem šī interese par militāro karjeru laika gaitā rodas pašiem, jo šī joma ir ieinteresējusi.
Jaunsardze
jaunsargu instruktors un valsts aizsardzības mācības pasniedzējs
virsseržants Gunārs Strazdiņš

Īpašs prieks esot arī vēlāk saņemt telefona zvanus no kādreizējiem audzēkņiem, kuri iestājušies Nacionālajos bruņotajos spēkos vai studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, un tagad piedāvā savu palīdzību Jaunsardzes pasākumu vadīšanā.

Virsseržants Strazdiņš ir jaunsargu instruktors jau astoņus gadus, un pašlaik Jaunsardzes nodarbības vada Rīgas Teikas vidusskolā, Saulkrastu vidusskolā un Zvejniekciema vidusskolā. Papildus tam iesaista jauniešus arī dažādos vēstures notikumu atceres pasākumos un citos sabiedrībai nozīmīgos projektos.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Tā, piemēram, šogad 31. martā Rīgas Teikas vidusskolas jaunsargi Rīgas Zoodārza ekspertu vadībā izgatavoja vairākus putnu būrīšus, kuri pēc tam tika uzstādīti Rīgas Brāļu kapos, kur atdusas Latvijas varoņi. Pēc šī pasākuma jaunieši bijuši sajūsmā un vēlāk piedalījušies arī Zooloģiskā dārza organizētajā lielajā talkā.
Image
Jaunsardze
Foto: Jaunsargi talko Zooloģiskā dārza teritorijā. Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Jaunsargi talko Zooloģiskā dārza teritorijā. Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 31. martā Rīgas Brāļu kapu teritorijā tika uzstādīti 15 putnu būrīši, kurus Rīgas Zooloģiskā dārza ekspertu vadībā izgatavoja jaunsargi. Rīgas Brāļu kapu ansamblis, kur atdusas Latvijas varoņi, ir ne tikai ļoti simboliska vieta, bet tajā izveidots arī parks, kura simtgadīgajos kokos – ozolos, liepās, bērzos un gobās – savu mājvietu rod daudzas putnu sugas. Jaunsargu dalībai šajā pasākumā ir gan praktiska, gan simboliska nozīme. Sabiedriski aktīvi pasākumi attīsta un nostiprina jauniešos patriotismu, kas ir viens no Jaunsardzes un arī valsts aizsardzības mācības primārajiem mērķiem.

Tāpat virsseržants G. Strazdiņš arī piedalījies valsts aizsardzības mācības programmas izstrādē un pats šo mācību priekšmetu pasniedz trīs skolās – Rīgas 92. vidusskolā, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā un Saulkrastu vidusskolā. Viņš ir gandarīts, ka šajās nodarbībās jaunieši ne vien labāk izprot bruņoto spēku un valsts pārvaldes darbību, bet arī attīsta līdera dotības un ieinteresējas par turpmāko militāro dienestu.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Papildus apgūstamajām zināšanām un prasmēm pedagogs audzēkņiem māca vienmēr būt patiesiem pret sevi un nebaidīties uzņemties atbildību par savu rīcību, kas ir būtiski ikvienam līderim.

“Sargs.lv” sazvana instruktoru dienā, kad Rīgas 92. vidusskolā bijusi šajā mācību gadā noslēdzošā valsts aizsardzības mācības nodarbība, tiesa gan – attālinātā formātā. Tajā jaunieši aizpildījuši novērtējuma anketu, norādot – kas paticis, kas nepaticis.

“12 no 15 jauniešiem bija uzrakstījuši, ka ļoti paticis, kā instruktors pasniedz šīs nodarbības un visu izskaidro, kā arī viņa attieksme. Tas mani priecē, motivē un dod spēku turpināt darbu,” saka virsseržants G. Strazdiņš. Viņš piebilst, ka tas jo īpaši svarīgi, ņemot vērā faktu, ka šajā skolā tiek īstenota arī izglītības mazākumtautību programma.

Instruktors cer, ka nākamajā mācību gadā Covid situācija ļauj valsts aizsardzības nodarbības atkal organizēt klātienē, jo šī priekšmeta pilnvērtīgai apgūšanai nepieciešams būt ārā – gan orientējoties apvidū, gan mācoties ierindas mācību un veicot citus fiziskus vingrinājumus. “Attālināto mācību laikā skolotāja lielākais izaicinājums – noturēt skolēnu interesi. Nav jau grūti aizsūtīt lasāmos materiālus vai pildāmos testus, taču mums jau vajag to atgriezenisko saiti, kas bieži vien iespējama vien klātienes nodarbībās,” viņš saka.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Paralēli jaunsargu instruktora un valsts aizsardzības mācības pasniedzēja pienākumiem virsseržants Strazdiņš sniedz ieguldījumu arī Jaunsardzes centra jauno instruktoru sagatavošanā, tā teikt, ir instruktors instruktoriem. Arī šogad gaidāmi vairāki instruktoru kvalifikācijas celšanas kursi, kuros viņš kolēģiem vadīs šaušanas nodarbības, kā arī mācīs jaunsargu nodarbību vadīšanas un pasniegšanas gudrības.

Image
Jaunsardze
Foto: Virsseržants G. Strazdiņš attēlā vidū. Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Virsseržants G. Strazdiņš attēlā vidū. Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija 2021. gadu ir nodēvējusi par “Varoņu gadu”, stāstot par karavīriem, zemessargiem, Jaunsardzes centra instruktoriem un aizsardzības nozares civilajiem darbiniekiem, kuri papildus saviem tiešajiem pienākumiem dara labus darbus arī sabiedrības labā. Tāpat šajā gadā tiek pievērsta uzmanība arī mazāk zināmiem vēstures faktiem, tostarp dažādu mazākumtautību lomai un devumam Latvijas Neatkarības karā.

Dalies ar šo ziņu