Visu mācību iestāžu personālam būtu jābūt vakcinētiem, tas ir vienīgais ceļš, kas atver durvis uz klātienes nodarbībām, tā intervijā “Sargs.lv” atzīst Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Viņš uzsver – valsts aizsardzības mācība (VAM) ir priekšmets, kas, līdzīgi kā sports un darbmācība, ir jāapgūst klātienē, jo mācības programmā ir daudz praktisko lietu, ko vislabāk var iemācīties tikai darot. Tāpat arī Jaunsardzes centra instruktoriem, no kuriem daudzi vienlaicīgi ir arī VAM pasniedzēji, vajadzētu būt vakcinētiem, lai mācību process neciestu. Lai piesaistītu aizvien vairāk instruktoru, nākotnē plānots palielināt to atalgojumu, kas pašlaik neesot konkurētspējīgs ne ar pedagoga, ne profesionālā militārā dienesta karavīra atalgojumu.
Attālinātās mācības – izaicinājums arī jaunsargiem un VAM skolēniem
Jaunsardzes centra direktors atzīst – diemžēl Covid pandēmijas gads, kad skolēniem mācības notika attālināti un tika liegtas iespējas pulcēties, būtiski ierobežoja arī Jaunsardzes aktivitātes un VAM īstenošanu skolās. Protams, tā notika attālināti, līdzīgi kā citi priekšmeti, taču tas mazliet iekavējis praktisko iemaņu un prasmju apgūšanu.
Pulkvežleitnants A. Mirbahs uzsver – valsts aizsardzības mācības programmā ir ļoti daudz praktisko lietu, šo priekšmetu var salīdzināt, piemēram, ar sportu vai darbmācību, kad vislabāk var iemācīties tikai darot. Tāpēc attālināto mācību laikā dažas nodarbības diemžēl tā arī nebija iespējams realizēt.
Tas pats attiecoties arī uz Jaunsardzi. Gandrīz visi aptaujātie jaunieši norāda, ka Jaunsardzei pievienojušies galvenokārt tāpēc, ka tajā ir daudz piedzīvojumu un dažādu aktivitāšu svaigā gaisā – pārgājieni, orientēšanās, nometnes.
“Ņemot vērā, ka nodarbības pamatā notika attālināti un tikai šā gada otrajā pusē mums atļāva ārtelpu nodarbības grupās līdz 10 cilvēkiem, Jaunsardzes nodarbības vairs neapmeklēja apmēram 1000 jaunsargu,” stāsta Jaunsardzes centra direktors. Viņš gan piebilst – pagaidām vēl esot pāragri spriest, vai viņi izstājušies pavisam, vai dalību Jaunsardzē tikai “iesaldējuši” līdz brīdim, kad atkal varēs visas nodaļas jaunsargi pulcēties un kopā trenēties.
“Situācija ir gaužām vienkārša – ja jaunietis “nosēž datorā” līdz pulksten diviem vai trijiem, piedaloties mācību stundās, tad plkst. 15.30, kad darbu sāk Jaunsardzes instruktors, jaunsargs pie datora vairs sēdēt negrib. Esam saņēmuši zvanus no vecākiem, kuri saka: “Piedodiet, bet savam bērnam neļaušu 10 stundas dienā sēdēt pie datora!” Tas ir saprotams. Tomēr tā attālināto mācību laikā, kad bija liegtas ārtelpu nodarbības, mums bija vienīgā opcija,” pauž pulkvežleitnants A. Mirbahs. Tāpēc jebkuros apstākļos būtu jāatrod risinājums, kā jaunsargus nodarbināt ārpus telpām un droši novadīt viņiem npdarbības.
Jaunsardze vēl aizvien pieprasīta
Tomēr pārpildītās jaunsargu nometnes, kas šogad notika augustā, liecina – par Jaunsardzi un dalību tajā jauniešiem aizvien ir ļoti liela interese. Iespējams, arī tāpēc, ka pagājušajā gadā publisko pasākumu norise tika ierobežota un jaunieši bija noilgojušies pēc aktivitātēm un kompānijas, uz nometnēm pieteicās daudz vairāk jauniešu, nekā Jaunsardzes centrs ierobežojumu dēļ spēja uzņemt.
Arī uz 1. līmeņa Valsts aizsardzības mācības nometni, kas bija plānota jūlijā, šogad bija pieteikušies 400 skolēnu, lai gan uzņemt varēja tikai 180, līdz ar to šis būtu bijis pirmais gads, kad būtu jāorganizē īpaša kandidātu atlase. Diemžēl valstī noteikto ierobežojumu dēļ jūlijā paredzētā nometne tomēr vēl nevarēja notikt, taču 2. līmeņa nometne 11. klašu skolēniem, kuri savās skolās kā izvēles priekšmetu apgūst valsts aizsardzības mācību, notika un tās noslēgums bija 2. augustā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem gadījumā, ja mācības klātienē neatsāksies, ir tas, ka jaunsargu instruktoriem nebūs iespējas uzrunāt jauniešus, kuri jau apmēram gadu bijuši neaktīvi, kā arī jaunos dalībniekus.
Jāvakcinējas arī jaunsargu instruktoriem
Viņš gan ir pārliecināts, ka ieilgusī pandēmija 2024. gadā netraucēs ieviest VAM kā obligātu mācību priekšmetu visu Latvijas vidējās izglītības skolu 10. un 11. klasēs un profesionālās izglītības iestāžu 2. kursā, kā tas plānots. Jebkurā gadījumā VAM iespējams pasniegt arī tālmācības formātā, kā tas ticis darīts arī iepriekšējā mācību gadā, tomēr tas atstāj zināmu ietekmi uz kvalitāti.
Plāno palielināt instruktoru atalgojumu
Tāpat Jaunsardzes centra vadība domā, kā sagatavot vairāk jaunsargu instruktoru, kā ar VAM pasniedzēju, jo viņu skaits pagaidām neesot pietiekams. Diemžēl nākas atzīt, ka Jaunsardzes centrs kā darba devējs atalgojuma ziņā darba tirgū šobrīd nav konkurētspējīgs. Turklāt par jaunsargu instruktoru nevar strādāt kurš katrs, pulkvežleitnanta A. Mirbaha vārdiem runājot – instruktora darbs sastāv no divām daļām – viena daļa ietērpta militārajā formas tērpā, otra – pedagoga mantijā. Pašreizējais atalgojums neesot atbilstošs ne vienai, ne otrai profesijai.
Atšķirībā no Jaunsardzes centra instruktoriem skolu pedagogiem ir vairāk bonusu, piemēram, trīs mēnešu atvaļinājums vasarā. Tikmēr jaunsargu instruktoriem šie esot karstākie darba mēneši, jo tad notiek gan jaunsargu, gan VAM nometnes, ko nevar organizēt skolas mācību laikā.
Tāpat jaunsargu instruktors nevar konkurēt ar profesionālā militārā dienesta karavīru. Lai varētu strādāt par Jaunsardzes instruktoru, jābūt vismaz virsseržanta pakāpei, taču jaunsargu instruktors - civilais darbinieks, salīdzinot ar profesionālā dienesta karavīru, atalgojumā zaudē no 400 līdz pat 500 eiro.
Viņš piekrīt – jā, būs jāstrādā vairāk, bet varēs arī vairāk nopelnīt. Tādējādi no vienas puses atalgojums kļūst konkurētspējīgāks, bet no otras – diemžēl nepieaug instruktoru skaits.
Sākotnēji tika plānoti 360 jaunsargu instruktorus, pēc jaunā modeļa darbu varētu paveikt 270, ar nosacījumu – vairāk darba, lielāks atalgojums. Tomēr obligātās vakcinācijas ieviešana šajos aprēķinos varētu ieviest nelielas korekcijas, jo, līdzīgi kā Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā, arī Jaunsardzē ir darbinieki, kuri pauduši principiālu nostāju nevakcinēties.
Jaunsargu instruktors – “divi vienā”
Jāuzsver, ka Jaunsardzes centra instruktors savā ziņā ir “divi vienā” – viņš strādā kā jaunsargu instruktors interešu izglītībā un kā VAM pasniedzējs skolā.
Vienas VAM apmācāmo grupas lielums plānots kā līdz šim – no 10 līdz 15 jauniešiem, jaunsargu grupā – vidēji ap 15 jaunsargu. Līdz ar to pašreizējie dati ļauj secināt, ka Jaunsardzē varētu būt ap 8000 jaunsargu un ap 30 000 skolēnu, kuri apgūs valsts aizsardzības mācību.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka par pašlaik par VAM pasniedzēju var strādāt tie jaunsargu instruktori, kuri ieguvuši vai paralēli darba iegūst arī pedagoga kvalifikāciju. Pašlaik studijas uzsākuši 36 cilvēki, paralēli tiem, kuri studēt sāka jau iepriekšējos divos gados studijas. Likums nosaka, ka līdz 2022. gada septembrim visam personālam ir jābūt ar augstāko pedagoģisko izglītību, vai jāsāk pedagoģijas studijas kādā no augstskolām, kas šādu programmu piedāvā.
Tāpat par VAM skolotāju var kļūt arī tad, ja iepriekšējās profesionālās gaitas nav saistītas ar bruņotajiem spēkiem, studējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) profesionālā bakalaura studiju programmā “Sporta zinātne”. Tā nodrošina sporta skolotāja kvalifikāciju un vienlaicīgi piedāvā arī elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē.
VAM skolēnu skaits aug
Patlaban valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu var apgūt 68 Latvijas skolās, kurās to izvēlējušies aptuveni 1900 skolēnu. Šim skaitlim ir tendence pieaugt, kas ir pozitīvi. Tāpat Jaunsardzes centrs ik gadu uzrunā aizvien jauna skolas, lai iesaistās šajā projektā un saviem audzēkņiem sniedz iespēju apgūt VAM, kamēr tas vēl nav obligāts mācību priekšmets.
Jaunsardzes centra direktors aztīst – esot grūti kādai skolai atteikt. Pagaidām tiek lūgts skolām samazināt VAM grupas atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām, norādot, ka nākamgad pārējās grupas varēs pievienoties VAM apmācībai.
Jautāts, kāpēc aizvien vairāk skolu pašas piesakās un grib saviem audzēkņiem piedāvāt VAM, A. Mirbahs atzīst – skolas izjūt, ka jauniešiem trūkst praktisku nodarbību. Viņi ir aizsēdējušies pie datoriem un noilgojušies pēc fiziskām aktivitātēm, lai būtu motivēti mācīties arī citus mācību priekšmetus. Tieši tāpēc pandēmijas gadā esot pieteicies tik daudz skolu.
Ja ir vēlme kļūt jaunsargu instruktoru, Jaunsardzes centrs aicina interesentus sūtīt CV un pieteikuma vēstuli uz jc@jc.gov.lv. Pretendentam jābūt gatavam, ka divu gadu laikā ir jāapgūst obligātie mācību kursi un sekmīgi jānokārto arī eksāmens, pēc kura instruktors iegūst sertifikātu.
