Karš Ukrainā ir licis ikvienam saprast valsts aizsardzības nozīmi, kā arī nepieciešamību apmācīt jaunākos Latvijas pilsoņus būt gataviem aizstāvēt savu zemi. Jau trīsdesmit gadus to dara Jaunsardzes centrs (JC) un tā instruktori, kas gatavo jaunos latviešus būt spējīgiem un zinošiem savas valsts aizsardzībā. Taču nākamie divi gadi nesīs lielas pārmaiņas JC instruktoru darbā – tiks mainīta darba laika uzskaite, palielināt alga, mainīsies pārvaldāmie rajoni, kā arī būs pilnvērtīgi jāievieš Valsts aizsardzības mācība (VAM). Jaunās pārmaiņas līdzi nes arī savus izaicinājumus – instruktoriem darbs kļūs mobilāks, tikmēr JC būs nopietni jādomā, kā nepārslogot jau pašlaik strādājošos instruktorus, kuru trūkst.
Viens no veidiem, kā nodrošināt sabiedrības uzticību, gan valdībai, gan bruņotajiem spēkiem ir Jaunsardzes instruktori, kas izglīto un sagatavo Latvijas JC jauniešus valsts aizsardzībai. No 2024. gada līdz ar VAM ieviešanu skolu programmās, šo apmācību apgūs ikviens vidusskolēns un profesionālās izglītības skolas audzēknis.
Jaunsardzes centra gada noslēguma sanāksmē JC direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs informēja savus darbiniekus par Jaunsardzes centra gaidāmajiem izaicinājumiem, mērķiem un vīziju, apvienot divus pienākumus – darbs Jaunsardzes centrā un Valsts aizsardzības mācības nodrošināšana visās Latvijas izglītības iestādēs.
Izaicinājumi, kas sagaida Jaunsardzes centru
Pašlaik Jaunsardzes centra instruktori apmāca teju 8 tūkstošus jaunsargu, taču ar 2024.gadu instruktori pasniegs Valsts aizsardzības mācību visiem Latvijas jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas veidos aptuveni 33 000 skolēnus. Šis lielais skaits rada nepieciešamību pēc papildus instruktoriem.
Lai spētu nodrošināt apmācību 41 000 Latvijas jauniešu, pulkvežleitnants Aivis Mirbahs atzīst, ka nepieciešami vien 270 instruktori, pašlaik ir 187.
Izaicinājumu darba plānošanā rada fakts, ka 43% VAM vecuma grupas jauniešu dzīvo Rīgā, kas radītu lielu slogu Rīgas Jaunsardzes instruktoriem. Turklāt dzīves dārdzība Rīgā un pašreizējais JC instruktoru atalgojuma apmērs nav gana konkurētspējīgs, lai piesaistītu papildus personālu.
Lai atrisinātu šo problēmu tiks mainīti novadu pārvalžu atbildības rajoni – Latgale pārņems daļu Vidzemes un Zemgales, Zemgale un Vidzeme pārņems vairākas Rīgas daļas un Kurzeme pārņems dažas Zemgales atbildības rajonus. Tas savukārt nozīmē, ka instruktoru darbs kļūs mobilāks, dodoties uz izglītības iestādēm citos rajonos.
Galvenās izmaiņas Jaunsardzes centra darbā
Aivis Mirbahs vēstot par svarīgākajām izmaiņām JC darbībā norādīja jau uz pirmajām nepilnībām, kuras nepieciešams atrisināt. Iepriekš tika veiktas izmaiņas JC darba laika uzskaitē no 40 stundām uz summēto darba laiku, taču tas neatrisina milzīgā administratīvā sloga problēmu, veidojot darba grafikus instruktoriem, kā arī ne vienmēr ir iespējams iekļauties summētajā darba laikā. Tādēļ 2023.gadā to mainīs maksimāli pietuvinot profesionālā dienesta karavīra darba uzskaitei. Kā skaidro pulkvežleitnants A. Mirbahs, instruktoriem būs konkrēts uzdevums mācību rīkojumā un par to arī tiks saņemta samaksa.
Ņemot vērā, ka Latvijā tiks ieviesta Valsts aizsardzības mācība, ko apgūs vidusskolnieki, lai nepieļautu, ka Jaunsardze un VAM mācības notiek paralēli, no 2024.gada Jaunsardze savās rindās uzņems bērnus no 5. līdz 9.klasei, kamēr VAM apgūs vidusskolēni.
Pozitīvas pārmaiņas gaida arī Jaunsardzes instruktorus. No šī gada jūnija stājās spēkā jauni atlīdzības noteikumi, tādējādi no 1. janvāra instruktori tiks iedalīti sešos līmeņos, un visu līmeņu instruktoriem alga tiks palielināta. Pirmā līmeņa atalgojums 1200 eiro apmērā tiks palielināts līdz 1320 eiro mēnesī, bet sestā līmeņa instruktori saņems par 190 eiro vairāk. Maksimālā summa, ko jaunsargu instruktors varēs nopelnīt savā darbā būs 1720 eiro, līdzšinējo 1530 eiro vietā. Pulkvežleitnants A. Mirbahs atzina, ka JC ir izteicis lūgumu jaunajai aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei pārskatīt kopējo atlīdzības finansējumu un atrast finanšu līdzekļus, lai paaugstinātu algu arī citiem JC darbiniekiem.
Mainoties darba pienākumiem, mainīsies arī instruktoru darba slodze. Ieviešot VAM 2024.gadā vidēji katram instruktoram būs vismaz 12 mācību grupas, divas no tām Jaunsardzes un desmit no tām VAM. Taču šie skaitļi var atšķirties, atkarībā no instruktoru skaita. Ja netiks nokomplektēts pietiekams skaits jaunu instruktoru, šobrīd strādājošajiem būs lielāka slodze, ņemot vērā, ka izglītojamo skaits nemainīsies.
JC prioritātes 2023.gadam
Pulkvežleitnants Aivis Mirbahs atzina, ka svarīgākā 2023.gada prioritāte JC ir Jaunsargu instruktoru rekrutēšana, kas saglabāsies līdz pat 2024.gadam. Instruktori pašlaik trūkst tieši Rīgā un Zemgalē.
Otra JC prioritāte ir VAM grupu komplektēšana. Aivis Mirbahs uzsver, ka ir nepieciešams uzrunāt izglītības iestādes, lai jau tagad tās iesaistītos VAM izpildē. Nepieciešamas 153 grupas reģionu novadu pārvaldēs, izņemot Vidzemi, zemāka izglītojamo skaita dēļ, taču Rīgā nepieciešams šīs grupas dubultot.
Trešā prioritāte ir Jaunsargu grupu komplektēšana. Pulkvežleitnants uzskata, ka nepieciešams katra novada pārvaldē palielināt jaunsargu grupu skaitu.
Jaunsardzes centrs organizē valsts aizsardzības mācības apguvi vidusskolās un īsteno Jaunsardzes darbu. Jaunsardzes kustība šogad atzīmēja 30. gadadienu, un pašlaik tajās piedalās vairāk nekā 7000 jauniešu visā Latvijā. Galvenais Valsts aizsardzības mācības izvirzītais mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir būtiski visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.
