Speciālo uzdevumu vienības pārstāvis: Afganistānas speciālo operāciju vienība ir ļoti profesionāla

Pieci miljoni iedzīvotāju, vairāk nekā seši miljoni automašīnu, neskaitāmi militārie konvoji, pēdējo vairāku gadu desmitu vēstures skarbās liecības, kultūru dažādība, nerakstīti satiksmes noteikumi – priekšroka tam, kuram glaunāka (lasīt: lielāka) automašīna vai stiprāki nervi - augļu un maizes tirgotāji ielu malās, atrašanās 1200 metru virs jūras līmeņa – šīs ir tikai nedaudzas valsts austrumos esošās Afganistānas galvaspilsētas raksturojošās īpatnības.

2013. gada 18. jūnijs Afganistānas vēstures grāmatās ieies kā diena, kad vietējie drošības spēki no koalīcijas spēkiem pārņēma atbildību par drošības situāciju visā valsts teritorijā. Kontroles nodošana pār pēdējiem 95 valsts rajoniem Afganistānas drošības spēku pārziņā saasinājusi situāciju galvaspilsētā. Medijos jau vairākkārt izskanējušas ziņas par sprādzieniem un pašnāvnieku terora aktiem. Neskatoties uz pēdējā laika notikumiem dzīve galvaspilsētā rit savu gaitu.

Tikmēr, jau no maija, Kabulas priekšpilsētā, Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība plecu pie pleca apmāca Afganistānas Speciālo policiju dažādos speciālo operāciju jautājumos. Mums ar raidījuma „Laiks Vīriem?”režisoru Ediju Freimani šoreiz ir iespēja ielūkoties aiz durvīm, kas ikdienā plašākai sabiedrībai paliek slēgtas. Arī ar apbrīnu palūkoties uz skaisti iekopto bāzes rožu dārzu, bet ne par to šoreiz šis stāsts. 

Tiekamies ar Afganistānas Speciālās policijas vienības komandieri, Kabulā dienošajiem Latvijas Speciālo uzdevumu vienības karavīriem un vērojam apmācību procesu. Arī ikdienā Latvijas, Norvēģijas un Afganistānas karavīri dzīvo šajā bāzē.

„Esam raduši strādāt daudznacionālā vidē. Augsti novērtējam koalīcijas spēku, īpaši Speciālo uzdevumu vienību ieguldījumu. Ar Latvijas vienību mums izveidojusies lieliska sadarbība. Ņemot vērā Jūsu valsts rūgto vēstures pieredzi, Latvijas karavīri ir ļoti zinoši un profesionāli, kuri gūto pieredzi profesionāli pielieto šeit, Afganistānā. Tieši viņi mums sniedz ne tikai militāri taktiskus padomus, bet arī tehniskus, jo liela daļa no mūsu ekipējuma un tehnikas nāk no Padomju savienības laikiem, un jūsu karavīri ir eksperti tehniskos jautājumos. Viņu atbalsts un pieredze mums ir ļoti noderīga,” enerģiski stāsta Afganistānas Speciālās policijas vienības komandieris majors Košs (Kosh) (Sargs.lv: plašāka intervija ar vienības komandieri jau tuvākajā laikā).

„Tieši Kabula ir primārais uz ko fokusējas Afganistānas Speciālās policijas vienība. Terora akti un visas operācijas, kas notiek valsts galvaspilsētā, ir šīs konkrētās vienības pārziņā. Operācijas biezi apdzīvotā vietā ir jauna pieredze arī mūsu vienībai,” stāsta Latvijas bruņoto spēku pārstāvis, Afganistānas Speciālās policijas vienības rotas padomdevējs.

Viņš uzsver, ka šobrīd apmācību procesā uzsvars ir uz atbalsta ieročiem: „Fokuss ir uz atbalsta ieroču - snaiperšauteņu, smago ložmetēju un granātmetēju pielietošanas apmācību. Svarīga ir precizitāte un distance. Ikdienā vairāk sadarbojos ar afgāņu rotas komandieri. Kopīgi izstrādājam apmācību plānu. Mūsu uzdevums ir, lai nodarbības būtu interesantas. Tā, lai aizrauj. Vienlaikus kontrolēju vai nodarbības notiek atbilstoši šim plānam. Savukārt operācijās vēroju vai tiek ievērotas visas procedūras.”

Īpašu gandarījumu Latvijas Speciālo uzdevumu vienības pārstāvis pauž par sadarbību ar Norvēģijas karavīriem un Afganistānas vienības profesionālo sagatavotību: „Konkrētā vienība ir īpaši atlasīta. Viņi ir profesionāli un labāki par visiem tiem afgāņiem, ar kuriem esmu iepriekš strādājis. Protams, ir atsevišķi indivīdi, pie kuriem vairāk jāpiestrādā, bet tā būs vienmēr un visur. Viņi cenšas. Kopumā vērtējot šī ir profesionālākā Afganistānas speciālo operāciju vienība, ar ko esam strādājuši!”

Dienā, kad apmeklējam Speciālo operāciju vienības bāzi, notiek snaiperu apmācība un smago atbalsta ieroču pielietošanas apmācība.

„Mūsu loma ir sniegt afgāņiem padomus, atbalstīt. Ja pieļautās kļūdas apmācības procesā un operācijas laikā ir kritiskas, mēģinām tās labot; ja kļūdu nav - uzslavējam. Šobrīd mēs gatavojam viņus šaušanai no dažādām pozīcijām – guļus, stāvus, sēdus stāvokļa, kā arī vienam no otra, kad ierocis tiek uzlikts uz kolēģa pleca,” stāsta snaiperu apmācības nodarbības instruktors.

Viņš arī uzsver, ka nodarbība ilgst ne ilgāk par divām stundām: „Latvijas karavīrus var nodarbināt visu dienu. Šeit tā nevar. Divas stundas nodarbība un tad nepieciešams pārtraukums. Tāpēc, ka ātri nogurst. Vienlaikus svarīgi apzināties, ka jebkurā brīdī jābūt gataviem doties reālā operācijā. Protams, arī svelme ietekmē apmācību procesu.”

Snaiperu apmācības nodarbības instruktors stāsta, ka apmācāmie ir lieliskā fiziskā formā: „Fiziskais viņiem labs. Ik rītu plkst.6 vieglā solī dodamies kalnā. Ar mani kopā ir arī mani apmācāmie snaiperi. Atpakaļ skrienam. Pēc tam veicam vēl dažādas fiziskās aktivitātes. ”

Aicinām uz sarunu arī smago atbalsta ieroču pielietošanas apmācības instruktoru: „Sācies smago atbalsta ieroču pielietošanas praktiskais kurss šaušanā. Vakar vēl bija teorētiskās nodarbības. Šobrīd notiek ieroča piešaude un jūs varat vērot apmācāmos, kuri savās rotās ir atbalsta ieroču speciālisti."

Arī viņš uzsver, ka Afganistānas Speciālās operācijas vienības apmācāmie ir labi sagatavoti: „Viņi izgājuši apmācību speciālās policijas kursā, apguvuši taktisko šaušanu, GPS lietošanu, kartes, sakaru procedūras. Esmu strādājis kopā ar citu, zemāka līmeņa, policijas īpašo uzdevumu vienību Afganistānas dienvidos, tomēr jāatzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pieredzi, un priekš Afganistānas drošības spēkiem – šī tiešām ir ļoti profesionāla vienība.”

Apmācības instruktors uzsver, ka ikdienā strādājot ar Afganistānas policistiem ļoti noder dari valodas zināšanas: „Dari valodu mācījos Latvijas bruņoto spēku Valodu skolā. Pēdējās divās starptautiskajās operācijās dari valodas zināšanas man ir ļoti noderējušas. Tagad ir tā, ka operācijās varu iztikt bez tulka palīdzības, arī apmācību procesā un sadzīvisku jautājumu risināšanā dari valodas zināšanas palīdz. Arī apmācāmie to augsti novērtē.”

Afganistānā ir krasi atšķirīgs klimats no Latvijas, arī vietējā fauna un flora daudziem ir sveša. Putekļi un svelme šajā gadalaikā neatkāpjas ne uz mirkli. Putekļu daudzums un karstums ir atkarīgs no diennakts stundas. Tāpēc uzrunājām Latvijas pārstāvi, kurš ikdienā ir ne tikai instruktors, bet arī grupas mediķis, un aicinājām pastāstīt par niansēm, kurām jāpievērš īpaša vērība.

„Pirmkārt jau noteikti jāievēro personīgā higiēna. Regulāri jāmazgājas, jāizvērtē vietējo produktu lietošana uzturā. Jālieto antibakteriālais līdzeklis. Šajā apvidū ir daudz „camel spiders”. Pats par sevi šis zirneklis nav indīgs. Tomēr tā kā tas ēd citus dzīvniekus, tad pastāv risks iedzīvoties nepatīkamās infekcijās. Par cik atrodamies lielā augstumā virs jūras līmeņa, tad konkrēti Kabulā ir maza varbūtība saskarties ar smilšu mušām, bet arī pret tām var veikt preventīvus pasākumus,” stāsta grupas mediķis.

Viņš īpaši uzsver, ka liela vērība jāpievērš ūdens patēriņam: „Svīstot organisms patērē daudz sāļu. Karavīri jau zina, ka jālieto daudz ūdens, reizēm dehidroni, kas palīdz atjaunot sāļu balansu organismā. Sāļu trūkumu noteikti izjutīsiet: parādās nespēks, svīšana. Uzskatu, ka, aktīvi sportojot, ir nepieciešamas papildu uzturvielas.”

Afgāņu apmācības procesā viņš īpašu vērību pievērš traumu pacientiem: „Tā kā esmu grupas mediķis apmācu vietējos, lai viņi varētu pareizi sniegt pirmo palīdzību kaujas apstākļos. Tā, lai spētu nodrošināt dzīvību pacientam, nogādājot viņu uz hospitāli. Tā kā ikdienā karavīri daudz sporto, tad bez sīkām traumām jau neiztikt – tie pārsvarā ir saskrāpējumi, izmežģījumi.”