Afganistānas Krīzes reaģēšanas vienības komandieris gandarīts par sadarbību ar Latvijas karavīriem

Viņam ir tikai 28 gadi, tomēr ar savu neatlaidību, mīlestību un cieņu pret Afganistānu, gribasspēku un harismu viņš sasniedzis daudz vairāk nekā citi viņa vecumā. Jau astoņus mēnešus viņš ir Krīzes reaģēšanas vienības (Crisis response unit)  komandieris. Absolvējis Sandhērstas Karalisko militāro akadēmiju, Lielbritānijā. Iztiekam bez tulka, jo vienības komandieris brīvi pārvalda angļu valodu.

Sargs.lv: Pastāstiet par savu vienību un tās uzdevumiem?

Majors Košs: Krīzes reaģēšanas vienība ir viena no Speciālo uzdevumu vienībām Afganistānas Iekšlietu ministrijas sastāvā. Tās galvenais uzdevums ir novērst drošības apdraudējumu pilsētā, iesaistoties krīzes situācijās, kuras nespēj atrisināt vietējā policija. Vienība ir nacionāla līmeņa un tajā ir karavīri no visas Afganistānas. Rekrutējam no policijas un Afganistānas nacionālās armijas vienībām.  Ikvienam kandidātam ir jāiziet atlase, tāpēc nepieciešams augsts intelekts, atbilstoša izglītība un laba fiziskā sagatavotība. Tālāk viņi nonāk vienībās. Turklāt Krīzes reaģēšanas vienībā dien arī sievietes.

Noteikti, ka Jūs ziņās jau būsiet redzējuši pēdējos notikumus – pārdomāts un profesionāli noorganizēts uzbrukums ar  labi  apbruņotiem pašnāvniekiem, kuri iekļuva daudzstāvu ēkās. Tā kā pilsētas policijas kapacitāte nebija pietiekama, lai risinātu situāciju, cīņā ar pretinieku iesaistījās mūsu vienība. Kopš vienības izveidošanas jau ir notikuši 12 uzbrukumi.

Sargs.lv: Pastāstiet par Krīzes vienības izveidi?

Majors Košs: Reģionāli vienība tika izveidota jau 2007. gadā. Sākotnēji tā bija pretterorisma vienība. Pakāpeniski pārņemām atbildību pār krīzes situācijām pilsētā. Joprojām mūsu pārziņā ir apsardzes, meklēšanas un ātro uzbrukumu operācijas visā Afganistānas teritorijā. Tomēr mūsu prioritāte ir nodrošināt drošību pilsētā.

Vienības emblēmā redzams ērglis, kurš noķēris čūsku. Idejiski tas nozīmē uzbrukt pretiniekam ļoti ātri, pārsteigt. Neiesaistot konvencionālos spēkus rajonā. Jau vēsturiski afgāņiem nepatīk redzēt braucošus tankus un iespaidīgus spēkus ieejam viņu ciematos. Tādējādi tikai nodarot nevajadzīgu ļaunumu  vietējiem iedzīvotājiem. Tieši tāpēc nelielas vienības dodas uz ciemiem un tos atbrīvo no nemierniekiem.

Bāzes nosaukums „Lion” izvēlēts vēl pirms es kļuvu par vienības komandieri. Klīst leģenda, ka pirms 200 gadiem šajā apvidū dzīvoja daudz lauvu un Afganistānas karalis tās medīja.

Sargs.lv: Kā jūs vērtējat dienestu daudznacionālā vidē un sadarbību ar Latvijas Speciālo uzdevumuu vienības karavīriem?

Majors Košs: Esam pieraduši strādāt daudznacionālā vidē. Augsti novērtējam koalīcijas spēku, īpaši Speciālo uzdevumu vienību ieguldījumu. Ar Latvijas vienību mums ir izveidojusies lieliska sadarbība. Ņemot vērā jūsu valsts rūgto vēstures pieredzi, Latvijas karavīri ir ļoti zinoši un profesionāli. Un gūto pieredzi profesionāli pielieto šeit, Afganistānā. Tieši viņi mums sniedz ne tikai militāri taktiskus padomus, bet arī tehniskus. Ievērojama daļa militārā ekipējuma un tehnikas ir Padomju savienības mantojums un jūsu karavīri ir eksperti šajos jautājumos.  Viņu atbalsts un pieredze mums ir ļoti noderīga.

Mēs esam lieliska komanda. Līdz šim neesmu saskāries ar nopietniem izaicinājumiem. Speciālo uzdevumu vienību karavīri ir ar augstu intelektu, un izprot kultūru atšķirības. Viņi nemēģina mūs pārveidot par latviešiem, mēs nemēģinām viņus pārveidot par afgāņiem. Mums ir savstarpēja cieņa.

Sargs.lv: Kas ir būtiskākais, ko šajā laikā jūsu vienība ir aizguvusi no Latvijas Speciālo uzdevumu vienības karavīriem?

Majors Košs: No Latvijas karavīriem gūstam būtisku pieredzi atbalsta ieroču un snaiperu apmācībā. Esmu redzējis viņus darbībā, sniedzot atbalstu mūsu snaiperiem – ļoti veiksmīgi un profesionāli. Tas ir laikietilpīgs process. Un šī pieredze mums nāk no Latvijas karavīriem. Īpaša vērība jāpievērš karavīru domāšanas veidam – būt ne tikai labiem, profesionāliem karavīriem, bet arī atsevišķi - kā indivīdam būt profesionālam.

Sargs.lv: Kā Jūs redzat Afganistānas nākotni, īpaši 2014. gadu?

Majors Košs: Nedomāju, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas, īpaši, kas attiecas uz drošības situāciju un politisko situāciju valstī. Tas būs tik pat pakāpenisks process kā šobrīd. Redzu Afganistānas drošības spēkus ik dienas kļūstot profesionālākiem. Nav svarīgi, cik daudz mediji atspoguļo uzbrukumus un incidentus valstī. Kopumā katrs uzbrukums mūs padara stiprākus. Tā kā tas ir šobrīd. Neredzu vardarbības saasinājumu un būtiskas izmaiņas.

Uz Eiropu devos, lai iegūtu labu izglītību, nevis mainītu kultūru. Mēs nemaz to nevēlamies. Protams, ar laiku mainās arī kultūra. Īpaši to redzu savā dzimtajā pusē. Ir izmaiņas cilvēku uzvedībā. Izglītība, ekonomiskā attīstība un tehnoloģijas izmaina kultūru. Tomēr nevēlos redzēt kā izmainās Afganistānas kultūra, jo tas ir tas, kas mums ir un kas mūs padara atšķirīgus no citiem.

Mediji un vēsture nereti rāda vardarbību un necieņu. Tā nav mūsu valsts kultūra. Tās ir kara radītās sekas, jo 30-40 gadus esam bijuši karā. Diemžēl regulāri tas, ko mēs dzirdam ir - vardarbība, vardarbība. Drošību un mieru vēlas ikviens, sākot no Badakhšanas provinces valsts ziemeļos līdz pat Helmandas provincei valsts dienvidos. Tāpēc tā nav vardarbība uz ko fokusēties. Visi vēlas mieru un dzīvot drošībā, uz to jātiecas.

Viesmīlība ir viena no mūsu kultūras iezīmēm, ko es noteikti negribētu, lai mainās. Piemēram, ja jūs pusnaktī pieklauvēsiet pie afgāņa durvīm, viņš jums neliegs pajumti un aicinās pie sevis. Diemžēl, to izmanto arī pretinieks.

Arī attiecības ģimenē, attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un tradicionālā kāzu kultūra ir būtiska Afganistānas kultūras iezīme, kas mūs veido savādākus no citām valstīm. Šeit es nerunāju par radinieku saorganizētām kāzām. Tāpēc vēlos redzēt milzīgas izmaiņas to cilvēku domāšanā, kas mēģina izolēties no sabiedrības. Tāpēc jāturpina ar vēsturiski pozitīvajām kultūras iezīmēm. Vardarbība, necieņa pret sievieti, nelikumīga finanšu līdzekļu saņemšana - jāiznīdē jau pašā saknē. Un negatīvais izsīks, ja radīsim drošības zonu un iespēju iegūt izglītību un uzlabot valsts ekonomisko stāvokli.

Sargs.lv: Kā redzat vienības turpmāko attīstību?

Majors Košs: Plānojam palielināt personāla skaitu. Tomēr tas nenozīmē, ka standarti kļūs zemāki. Vienībai vairāk nepieciešami profesionāli virsnieki. Tāpēc iecere ir organizēt virsnieku plānošanas un apmācības kursus, kā arī sniedzot personālam iespēju mācīties ārpus Afganistānas - NATO valstu kursos. Šobrīd mums ir laba struktūra, tomēr nepieciešams profesionāli atlasīts personāls. Mēs esam pārāk iesaistīti reālās operācijās. Domāju, ka ar laiku – ilgtermiņā, šī vienība kļūs profesionālāka un sistemātiskāka. 

Sargs.lv: Kādas jūsuprāt ir tās īpašības, kurām būtu jāpiemīt ikvienam jūsu vienības karavīram?

Majors Košs: Atdeve un cieņa – to es sagaidu no ikviena, kurš dien Krīzes reaģēšanas vienībā. Atdevei ir jābūt 100 procentu. Tāpēc, ka pretinieks ne tikai cīnās, viņi nēsā pašnāvnieku vestes, viņiem ir daudz ieroču, un faktiski – pilsētas centrā nogalina mūsu cilvēkus. Tāpēc mums ir jārīkojas, mums jābūt pašaizliedzīgiem, lai piekļūtu un sagrautu pretinieku. Svarīgi, lai ikviens mūsu vienībā izjūt cieņu pret ikvienu cilvēku.

Sargs.lv: Kādas ir galvenās izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā Afganistānā?

Majors Košs: Noteikti valsts attīstība. Pirms 10 gadiem vēl mācījos skolā un nekad nebūtu iedomājies, ka būšu vienības komandieris, man būs izglītība. Attīstība ir milzīga. Kabulā ir aptuveni 5 miljonu iedzīvotāju un vairāk nekā 6 miljonu automašīnu. Ikvienam pieejama izglītība, transports. Tomēr svarīgi ir progresēt. Nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā, jāskatās ilgtermiņā.

Sargs.lv: Daudzviet Afganistānā blakus Valsts prezidenta fotogrāfijai var redzēt arī Ahmadu Šah Massūdu (Ahmad Shah Massoud). Vai un kā jūs izjūtat šo Afganistānas militāro un politisko līderi?

Majors Košs: Viņš bija cīnītājs padomju laikā, kad cīnījās pret padomju karaspēku. Tāpat Ahmads Šah Massūds (cīnījās pret Taleban režīmu no 1995. līdz 2001. gada 9. septembrim, kad viņš tika nogalināts.

Pateicoties viņa līdera dotībām, viņš bija ļoti izteikts līderis, kurš prasmīgi prata izmantot Afganistānas teritoriju un organizēt sabiedrību cīņai ar pretinieku. Viņš bija ļoti slavens, un joprojām Afganistānas tauta viņu mīl un ciena.