Talibi mēģina piespiest astoņgadīgu zēnu kļūt par teroristu pašnāvnieku

Bārenis Neazs no Afganistānas pastāstīja, ka viņam bija tikai astoņi gadi, kad talibu kaujinieki bija piedāvājuši sauju monētu, ja viņš stāsies viņu rindās. Zēns bija ganījis aitas, kad koalīcijas spēki bija apšaudījuši viņa ciematu. „Talibi slēpās mūsu mājā, un tā tika bombardēta no helikoptera,” viņš sacīja. „Abi mani vecāki gāja bojā. Tagad man neviena cita vairs nav.”

Pēc uzbrukuma Neazu nolaupīja talibi un aizveda uz tuvāko ciematu, lai mācītu šaut ar ieročiem un gatavot improvizētos spridzekļus. Viņu uzpirka ar saldumiem, un zēns pat jutās pagodināts, kad viņam apsolīja paaugstinājumu – spridzinātāja pašnāvnieka vesti ar lodēm un granātām.

Viņi iedeva man atlīdzību – 60 afgānu  (apmēram 50 santīmu) – un teica, ka man jāuzspridzinās pie pārbaudes punkta.

"Es jautāju, kāda gan jēga man no naudas, ja es būšu pagalam. Bet viņi mani iedrošināja, sakot, ka, ja es to izdarīšu, es došos taisnā ceļā uz debesīm,” zēns sacīja.

Neazam tomēr izdevās izbēgt, un viņš nogāja 15 kilometrus, lai padotos policijas iecirknī. Neazam tagad ir desmit gadu, un viņš dzīvo Laškargas bāreņu namā.

Citiem bērniem tā nepaveicas. Helmandas un Gazni cietumos ir ieslodzīti 224 bērni, kuri ir arestēti par dalību uzbrukumos.

Filmas veidotājs Nadžibulla Kuraiši uzsver: „Tūkstošiem bērnu tiek savervēti un apmācīti, kā gatavot spridzekļus, un vēlāk kļūst par spridzinātājiem pašnāvniekiem. Bieži vien 13 gadus veciem bērniem jau ir ieroči. Mazāk par 10% iedzīvotāju ir izglītoti, tāpēc šie bērni neprot domāt paši, viņi dara to, ko mullas viņiem liek.”

Nadžibullam bija iespēja viesoties britu uzbūvētajā cietumā Helmandā, kur vienā kamerā dzīvo ap 20 zēnu. Viens no viņiem, Hanans, bija tikai 12 gadus vecs, kad pievienojies talibiem, pēc tam kad viņa tēvs gāja bojā ASV gaisa uzlidojumā. „Mans tēvs bija talibs. Es redzēju, kā viņš izmanto granātas, un prasīju, kā tās darbojas. Viņš mani apmācīja,” puisis stāsta.

Pēc gada pusaudzis kopā ar pieciem draugiem izveidoja savu militāro vienību, naktīs uz attāliem ceļiem rīkojot uzbrukumus.

Viena šāda uzbrukuma laikā viņš tika notverts un apcietināts, un pavadījis divus gadus cietumā.

Tagad, 15 gadu vecumā, Hanans saka: „Es nevēlos atriebt tēvu, es vēlos piedalīties Džihādā Dievam par godu. Korānā ir rakstīts, ka neticīgos drīkst nosist kā suņus.”

Nadžibulla piebilst: „Es jutos ļoti noskumis, klausoties Hanana un citu zēnu teiktajā. Viņi jau ir bīstami. Kad viņus izlaidīs no cietuma, šie jaunieši tiks savervēti nākamajai kampaņai. Viņi ir jau gatavi kaujinieki.”

Lielākā daļa afgāņu nezina savu dzimšanas gadu un datumu, un talibi – kuru goda kodekss pieļauj ikvienam vīrietim, kam jau ir bārda, būt par karotāju – izmanto šo nezināšanu, lai uzsvērtu, ka viņi neizmanto cīņās bērnus.

Nadžibulla saka: „Daudzi uzskata, ka valstī drīz iestāsies pilsoņu karš, un tad ne tikai talibi, bet arī citas grupas vervēs savās rindās bērnus un pusaudžus. Viņi ir nākotnes kaujinieki, un tā ir ne tikai Afganistānas, bet visas pasaules problēma.”