NATO vadītā starptautisko spēku misija Afganistānā radījusi lielu labumu šai valstij un tās ļaudīm, trešdien paziņoja Rietumvalstu aizsardzības ministri, noraidot iepriekš izskanējušo Afganistānas prezidenta Hamida Karzai kritiku.
NATO ministri: Starptautiskā operācija nākusi par labu Afganistānai
Salīdzinot ar laiku, kad karš sākās, "Afganistāna ieguvusi milzum daudz", pirms tikšanās ar saviem NATO kolēģiem norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hamonds.
Afganistānai trūka mūsdienu valsts pamatu, taču "mēs to esam mainījuši", skaidroja ministrs.
Afganistānā "nekad nebūs kā Šveicē", taču Kabulā būs valdība, kas kontrolēs bruņotos spēkus un lielāko daļu valsts teritorijas, prognozēja Hamonds.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Tomass de Mezjērs pauda līdzīgu viedokli, norādot, ka viņu ļoti pārsteigusi Karzai neapmierinātība ar NATO misiju.
"Kādreiz Afganistānas prezidents izteica ļoti pozitīvas piezīmes par NATO misiju," norādīja Vācijas aizsardzības ministrs. "Šie izteikumi mani pārsteidza, un tie neatbilst tam, ko afgāņu ļaudis mums katru dienu saka."
Afganistānas prezidents šomēnes nāca klajā ar paziņojumu, ka NATO misija Afganistānā radīja "lielas ciešanas", nesniedzot nekādu ieguvumu.
"Attiecībā uz drošību visa NATO misija Afganistānai radīja lielas ciešanas, tika zaudēts daudz dzīvību un ieguvuma nav nekāda, jo valsts nav droša," norādīja Afganistānas prezidents. "Mēs vēlējāmies pilnīgu drošību un skaidru karu pret terorismu."
Vienlaikus Karzai intervijā britu raidsabiedrībai BBC pieļāva, ka Kabula varētu arī neparakstīt vienošanos ar ASV.
Vašingtona gan cer, ka līgumu par abu valstu attiecībām pēc NATO misijas noslēguma 2014.gadā izdosies noslēgt pirms Afganistānas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc pusgada.
Kā trešdien norādīja Hamonds, "pazīmes liecina, ka [Vašingtonas un Kabulas] sarunās tiek panākts labs progress".
"Visi saprot, ka jābūt [ASV un Afganistānas līgumam], pirms NATO" var sākt sarunas par savu līgumu, piebilda ministrs.