ASV valsts sekretārs Džons Kerijs trešdien paziņoja, ka viņam ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzai izdevies saskaņot divpusējā drošības līguma galīgo variantu, kas ļaus noteiktam ASV kontingentam palikt kara plosītajā valstī arī pēc starptautisko spēku izvešanas 2014. gadā.
ASV un Afganistāna vienojas par divpusējā drošības līguma galīgo variantu
Savukārt Karzai ceturtdien pavēstīja, ka pēc starptautisko spēku izvešanas 2014. gada nogalē Afganistānā varētu palikt līdz pat 15 000 ārvalstu karavīru.
"Ja [vienošanās] tiks parakstīta, paliks 10 000 līdz 15 000 viņu karavīru. Sakot "viņu karavīri", es nedomāju tikai amerikāņus," ceturtdien paziņoja Karzai.
Pēc Karzai teiktā, Afganistānā varētu palikt ne tikai ASV, bet arī citu NATO dalībvalstu, kā arī "Turcijas, un citu musulmaņu valstu" karavīri. Turcija ir NATO dalībvalsts.
Karzai arī uzsvēra, ka drošības līgums palīdzēs nodrošināt mieru Afganistānā.
"Tam jānes miers Afganistānai. Es zinu, ka viņi (ASV) var nest mieru, tas ir viņu rokās," sacīja Afganistānas prezidents.
Par vienošanos paziņots tikai dažas stundas, pirms ceturtdien sanāks Afganistānas vecajo sapulce jeb Loja džirga (Lielā padome), kam šo vienošanos vēl jāapstiprina.
Šķiet, ka Karzai beidzot piekāpies Vašingtonas prasībām, lai Kabula atsakās no jebkādas jurisdikcijas pār amerikāņu karavīriem Afganistānas teritorijā, kas līdz šim bija galvenais klupšanas akmens sarunās par drošības līgumu.
Saskaņā ar panākto vienošanos pēc NATO komandēto starptautisko spēku izvešanas, ko paredzēts pabeigt līdz 2014.gada beigām, Afganistānā paliks ierobežots ASV kontingents, lai apmācītu vietējos drošības spēkus un turpinātu vajāt "Al Qaeda" kaujiniekus. ASV kontingents, kas pēc 2014.gada beigām paliks Afganistānā, tiks pakļauts ASV jurisdikcijai.
Kā teikts sagatavotajā drošības līguma galīgajā variantā, kas publicēts Afganistānas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē, ASV tiks nodrošinātas "izņēmuma tiesības īstenot jurisdikciju" pār saviem spēkiem Afganistānā.
"Afganistāna piešķir Savienotajām Valstīm pilnvaras šādos gadījumos rīkot tiesas prāvas vai veikt citas attiecīgas disciplināras darbības Afganistānas teritorijā," teikts sagatavotajā dokumentā.
Saskaņā ar panākto vienošanos drošības līgums būs spēkā "līdz 2024.gada beigām un vēl ilgāk", ja vien kāda no pusēm to nelauzīs.
Lai gan Afganistānas amatpersonas panākto vienošanos vēl nav komentējušas, ASV Valsts departaments norāda, ka publiskotais teksts ir līguma projekts, un tajā vēl iespējamas izmaiņas.
Joprojām nav īsti skaidrs, cik liels ASV karavīru skaits paliks Afganistānā pēc NATO spēku izvešanas. Sagaidāms, ka ar paziņojumu šajā jautājumā nāks klajā ASV prezidents Baraks Obama.
Afgāņu amatpersonas pieļāvušas, ka Afganistānā varētu palikt ap 16 000 ASV karavīru.
Tikmēr Kerijs skaidroja, ka tiem ASV karavīriem, kas paliks Afganistānā pēc 2014.gada nogales, "būs ļoti ierobežota loma, proti, apmācīt, aprīkot un palīdzēt. Savienoto Valstu spēkiem nebūs kaujas lomas".
Vienošanās tekstā arī teikts - lai gan ASV militārās operācijas pret "Al Qaeda" ir "atbilstošas" cīņā pret terorismu, abas puses varētu ciešāk sadarboties, lai aizsargātu ASV un Afganistānas intereses "bez vienpusējām ASV militārajām pretterorisma operācijām".
Līguma tekstā gan nav pieminēts kāds cits jautājums, par kuru abām pusēm iepriekš bija atšķirīgi viedokļi, proti, vai ASV karavīriem būs pilnvaras pārmeklēt afgāņu mājokļus.
Kā otrdien skaidroja Afganistānas prezidenta pārstāvis Aimals Faizi, panākta vienošanās, ka ASV spēkiem būs pilnvaras pārmeklēt mājokļus, taču tikai "ārkārtējos apstākļos", kad pastāvēs dzīvības apdraudējums.