Neparakstītā drošības līguma dēļ sāks plānot visu spēku izvešanu no Afganistānas; Latvija pieņem lēmumu samazināt kontingentu

Kā norādīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, tā kā Afganistānas prezidents Hamids Karzai atteicies ar ASV parakstīt drošības līgumu, kas ļautu noteiktu skaitu ASV karavīru paturēt Afganistānā arī pēc 2014. gada, nav izredžu, ka šādu vienošanos ar Kabulu varētu panākt NATO.

"Ja nav nepieciešamā juridiskā ietvara, vienkārši nav arī spēku izvietošanas pēc 2014. gada," uzsvēra Rasmusens. "Tādēļ mēs šodien vienojāmies par nepieciešamību sagatavot plānus visiem iespējamajiem iznākumiem, tostarp iespējamībai, ka pieredzētās nemitīgās kavēšanās dēļ mums varētu nebūt iespējas paturēt spēkus Afganistānā pēc 2014.gada."

Tomēr alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tas "nav iznākums, kādu mēs vēlamies. Tas nav iznākums, kas, mūsuprāt, atbilstu afgāņu tautas interesēm".

„Taču šāds iznākums diemžēl varētu būt, ja pienācīgā laikā nebūs drošības līguma. Lūk, kas likts uz spēles,"Rasmusens brīdināja.

„Saskaņā ar plānoto uzdevumu maiņu Latvija samazinās savu militāro kontingentu Afganistānā jau līdz šī gada beigām. Sākot ar 2015. gadu, mēs esam gatavi piedalīties jaunajā Afganistānas spēku apmācības misijā, ja izdosies noslēgt vienošanos ar Afganistānu par bruņoto spēku statusu šajā valstī,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Ministrs atzīst, ka pašreizējā situācija ir ļoti neskaidra un tuvojas brīdis, kad spēku sagatavošana jaunajai misijai būs apdraudēta, jo bez jaunas vienošanās ar Afganistānu nav skaidrs, kurai spēku struktūrai un kādai misijai ir jāgatavo nākamais kontingents.

Vienlaikus R. Vējonis norāda, ka pilnīga aiziešana no Afganistānas nav neviena interesēs.

Afganistānas bruņotajiem spēkiem ir vajadzīgs starptautiskais atbalsts, lai tie varētu nodrošināt stabilitāti valstī un nezaudētu uzlabojumus drošībā, kas Afganistānā panākti pēdējo gadu laikā.

Situācija Afganistānā, ISAF misijas slēgšana šī gada beigās un gatavošanās jaunajai Afganistānas spēku apmācības misijai „Resolute Support” tika apspriesta arī NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē 26.-27.februārī.

Ministri pauda satraukumu, ka, neskatoties uz Afganistānas parlamenta pieņemto lēmumu, joprojām nav izdevies panākt vienošanos par bruņoto spēku statusu Afganistānā pēc ISAF misijas noslēgšanas. Ministri vienojās, ka, ņemot vērā lielo neskaidrību par līguma noslēgšanu, kā arī laika trūkumu jaunās operācijas nodrošināšanai, nepieciešams uzsākt plānošanu visiem iespējamiem attīstības scenārijiem, pieļaujot arī ISAF spēku aiziešanu no Afganistānas šī gada beigās.

Arī ASV prezidents Baraks Obama otrdien brīdināja savu Afganistānas kolēģi, ka Savienotās Valstis plāno šogad no Afganistānas izvest visus savus spēkus.

Vienlaikus gan viņš pieļāva, ka vēl ir iespēja panākt vienošanos par starptautisko spēku misiju kara izpostītajā valstī pēc 2014.gada.

Kā telefonsarunā ar Karzai uzsvēra Obama, tā kā Afganistānas prezidents atteicies ar ASV parakstīt Divpusējo drošības līgumu, Pentagonam nekas cits neatliek, kā vien plānot visu ASV spēku izvešanu no Afganistānas.

"Prezidents Obama norādīja prezidentam Karzai, ka ASV turpina plānot papildu iespējas, jo viņš apliecinājis, ka, visticamāk, neparakstīs" divpusējo līgumu, teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā. "Prezidents Obama lūdzis Pentagonu nodrošināt, lai būtu izstrādāti atbilstoši plāni [spēku] izvešanai līdz gada beigām, ja Savienotās Valstis pēc 2014. gada nepaturēs karavīrus Afganistānā."

"Jo ilgāk nebūs līguma, jo grūtāk būs izplānot un veikt jebkādu ASV misiju," brīdināts Baltā nama paziņojumā. "Turklāt - jo ilgāk nebūs līguma, jo ticamāk, ka jebkāda ASV misija pēc 2014. gada būs mazāka apmēra un mazāk ambicioza."

ASV vēlētos atstāt Afganistānā vairāk nekā 10 000 karavīru pēc starptautisko spēku izvešanas 2014.gadā, lai apmācītu vietējos drošības spēkus un turpinātu vajāt teroristiskās organizācijas "Al Qaeda" kaujiniekus.

Karzai sākotnēji atbalstīja līgumu, tomēr vēlāk izvirzīja jaunas prasības un norādīja, ka šis līgums varētu tikt parakstīts tikai pēc aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās viņš nepiedalīsies.

Ja divpusējais līgums netiks parakstīts, visi ASV karavīri atstās Afganistānu šī gada beigās, norādījusi Vašingtona.

Karzai tos nosaucis par tukšiem draudiem.

Pentagona janvārī prezentētais plāns paredz, ka pēc 2014.gada Afganistānā paliks vairāk nekā 10 000 karavīru. To skaits pakāpeniski tiks samazināts divu gadu laikā tā, lai visi amerikāņu karavīri būtu izvesti no Afganistānas līdz Obamas prezidentūras termiņa beigām 2017.gadā, vēstīja "The Wall Street Journal".

ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs decembrī žurnālistiem norādīja, ka ASV armija var gaidīt mēnešiem uz politisko lēmumu par Afganistānu, bet kavēšanās grautu uzticību afgāņu spēkiem un kaitētu NATO plāniem.