Vējonis: Latvija ir gatava arī turpmāk sniegt atbalstu Afganistānai

"Simtiem mūsu karavīru un civilpersonu ir ilgstoši strādājuši, lai mēs sasniegtu šo brīdi, kad pārejas process uz pilnīgu Afganistānas atbildības pārņemšanu pār savu drošību ir tuvu noslēgumam, un mēs varam turpināt sniegt savu atbalstu Afganistānai citos veidos," sestdien, slēdzot Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienību Afganistānā, sacīja Vējonis.

Ministrs arī atzinis, ka šodiena nav noslēgums, bet drīzāk jauna ceļa sākums kopīgā mērķa sasniegšanai Afganistānā.

"Latvija arī turpmāk būs Afganistānas spēku un mūsu sabiedroto koalīcijas uzticams partneris centienos sasniegt drošību un stabilitāti Afganistānā. Mēs esam uz pareizā ceļa, un ļoti svarīgi ir saglabāt līdz šim panāktos sasniegumus. Ja to vēlēsies Afganistānas iedzīvotāji, mēs esam gatavi turpināt savu iesaisti Afganistānā arī pēc 2014. gada," apliecināja ministrs.

Vējonis vizītes laikā Afganistānā tikās arī ar Zviedrijas aizsardzības ministri Kārinu Enstrēmu un pārrunāja situāciju Ukrainā, to ietekmi uz drošību Eiropā, drošības jautājumus Baltijas reģionā, kā arī abu valstu divpusējās attiecības.

Vējonis kā nozīmīgu novērtēja Latvijas un Zviedrijas bruņoto spēku dalību Eiropas Savienības kaujas grupā, ko vada Zviedrija, un uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga Zviedrijas iesaiste reģionālo drošības jautājumu risināšanā. Amatpersonas apsprieda arī turpmāko abu valstu sadarbību drošības jautājumos.

Afganistānā pašlaik dien ap 130 Latvijas karavīru. 2013. gada 2. martā darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība, ko veido četru valstu - Latvijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas karavīri. Latvijas karavīri šajā vienībā veidoja otro lielāko kontingentu.

 Mazarišarīfā dienesta pienākumus pilda Latvijas kontingenta vadība, Nacionālā atbalsta nodaļa, kā arī Militārās policijas grupa un štāba virsnieki, kas darbojas Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štāba sastāvā. Latvijas karavīri ir izvietoti arī Kabulā un Kandahārā, kur veic Afganistānas karavīru apmācību.