ASV prezidents vēlas lielāku NATO iesaisti Tuvajos Austrumos

Konfliktu zonas
Sargs.lv/DefenseNews.com
NATO
Foto: Foto: NATO.int

ASV prezidents Donalds Tramps aicina NATO sabiedrotos vairāk iesaistīties aktivitātēs Tuvajos Austrumos, īpaši pēc nesenajiem notikumiem Irānas konflikta sakarā, vēsta aizsardzības nozares ziņu portāls “Defense News”.

Preses konferencē pēc Irānas uzbrukuma ASV militārajām bāzēm Irākā D. Tramps paziņoja, ka vērsīsies pie alianses sabiedrotajām ar lūgumu vairāk iesaistīties Tuvo Austrumu “procesos”. Tāpat viņš aicinājis Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Krieviju un Ķīnu izstāties no kodolvienošanās ar Irānu. “Mums jāstrādā kopā, lai noslēgtu jaunu vienošanos ar Irānu, kas padarītu pasauli drošāku un mierīgāku,” medijiem norādīja D. Tramps.

ASV prezidents vēlas sagaidīt lielāku NATO aktivitāti Tuvo Austrumu reģionā un pat sazvanījies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārliecinātu alianses augstāko amatpersonu vairāk iesaistīties reģionā, portālam “Defense News” norādījusi kāda NATO amatpersona.

Alianses publiskotā informācija vēsta, ka D. Tramps un J. Stoltenbergs vienojušies, ka “NATO varētu vairāk iesaistīties reģiona stabilitātes uzturēšanā un cīņā pret starptautisko terorismu”. Analītiķi portālam norādījuši, ka D. Trampam noteikti nāksies pārliecināt vairākas dalībvalstis par darbību reģionā, kas ir ļoti tālu no Ziemeļatlantijas reģiona.

Vairums alianses dalībvalstu vairāk bažījas par Krieviju un nevis Tuvajiem Austrumiem un misijās Irākā un Afganistānā piedalījušās drīzāk tāpēc, lai tiktu novērtētas kā atbalsts Vašingtonai, raksta “Defense News”.

“D. Tramps NATO kā organizāciju kritizējis jau gadiem, tāpēc pēkšņi lūgt pēc tās palīdzības no viņa puses, šķiet, vienkārši nepareizi,” norāda Kārnegi fonda Starptautiskās miera programmas Eiropā direktors Ēriks Bratbergs (Erik Brattberg). “Ir dalībvalstis, piemēram, Francija, kas jau iepriekš rosinājušas NATO vairāk iesaistīties Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā lielākā daļa pret to bijusi skeptiski noskaņota. Arī nesenajā Londonas samita alianses līderi skaidri noteica – galvenais šobrīd ir atturēt Krieviju, nevis izvietot spēkus Tuvajos Austrumos.”

Kriss Skaluba (Chris Skaluba), kurš kādreiz strādājis ASV Aizsardzības departamentā, norāda, ka pēc ASV veiktā uzlidojuma Irānas ģenerālmajoram Kasemam Soleimani nekādā ziņā nav veicinājusi NATO Eiropas dalībvalstu vēlmi palīdzēt Tuvajos Austrumos. “Šis notikums dalībvalstis ir drīzāk saniknojis, jo D. Tramps nekādi nebrīdināja par plānoto uzbrukumu, zinot, ka tas noteikti izraisīs konflikta saasināšanos reģionā. Tāpēc es nedomāju, ka eiropieši šobrīd vienkārši sēž un gaida, cerībā, ka Vašingtona tos sauks palīgā, lai vairāk iesaistītos reģiona notikumos,” “Defense News” norādījis tagadējais domnīcas “Atlantic Council” eksperts.

Eksperti norāda, ka ASV vadībai būs jāveic ievērojams darbs, lai pārliecinātu visas NATO dalībvalstis vairāk iesaistīties Tuvo Austrumu konfliktu zonās, tāpēc viņi ir pārliecināti, ka, vismaz pagaidām, vairāku NATO dalībvalstu iesaiste reģionā būs tik pat minimālā kā līdz šim.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka agrā 8. janvāra rītā Irānas bruņotie spēki uz Irākā esošām militārajām bāzēm, kurās atrodas ASV un sabiedroto valstu bruņotie spēki, tostarp Latvijas karavīri, izšāvuši vairāk nekā desmit ballistiskas raķetes. Šādi Irāna atriebusies par ietekmīgā Revolucionārās gvardes ģenerālmajora Kasema Soleimani nogalināšanu ASV veiktajos bezpilota lidaparātu uzlidojumos.

Dalies ar šo ziņu