Samazinoties Amerikas Savienoto Valstu lomai Sīrijas konfliktā, Turcija un Krievija vēlas aizpildīt jauno varas vakuumu, lai kļūtu par dominanto varu reģionā. Abu valstu interešu konflikts nav nekas jauns, tomēr Sīrijas pilsoņu kara dēļ tas ir nopietni saasinājies.
Turcijas mērķis ir stabilizēt tās robežu ar Sīriju, tādā veidā samazinot bēgļu plūsmu, vienlaikus ierobežojot Kurdu ietekmi reģionā. Šī iemesla dēļ Turcija ieveda savu karaspēku Sīrijas ziemeļos un tur izveidoja novērošanas posteņus
Pirmo reizi Turcijas un Krievijas attiecības nopietni pasliktinājās 2015. gadā, kad Turcijas “F-16” iznīcinātājs notrieca Krievijas lidmašīnu “Su-24”. Toreiz Turcijas valdība apgalvoja, ka lidmašīna, bija ielidojusi Turcijas gaisa telpā un nereaģēja uz brīdinājumiem. Maskava nolēma uz incidentu atbildēt ar sankcijām pret Turciju, tomēr pēc neilga laika abu valstu attiecības atkal uzlabojās, un Turcija pat vienojās ar Krieviju par tās pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 iegādi, kas izraisīja lielu satraukumu pārējo NATO valstu starpā. Tā rezultātā ASV liedza Turcijai iegādāties savus jaunākos iznīcinātājus F-35.
Pēdējā laikā Krievijas un Turcijas attiecības atkal saasinājās, jo Krievija un Sīrija 2019. gada decembrī uzsāka ofensīvu, ar mērķi ieņemt nemiernieku kontrolēto Idlibas provinci.
Pagājušajā nedēļā Sīrijas režīma gaisa spēku triecienā gāja bojā vairāk nekā 30 Turcijas karavīru. Lai gan karavīri neatradās izlūkošanas posteņu zonā, kuru izveidoja Turcijas armija Sīrijas ziemeļos, tā par savu klātbūtni esot informējusi Krievijas un Sīrijas pusi, sniedzot ziņas arī par karavīru atrašanās vietu. Krievijas amatpersonas gan noliedz, ka tās būtu saņēmušas šādu informāciju.
Foto: AFP/Scanpix
Kā atbildi uz gaisa triecieniem Turcija pagājušajā nedēļā veica plaša mēroga operāciju, apšaudot Sīrijas armijas pozīcijas ar haubicēm, kā arī veicot uzlidojumus no gaisa. Publicētos video ir redzams, kā Turcijas armijas droni iznīcina vairākus tankus un bruņumašīnas.
Tikmēr Sīrija paziņojusi, ka notriekusi trīs Turcijas bezpilota lidaparātus un gatava notriekt jebkuru lidmašīnu, kura lidos valsts Ziemeļrietumu daļā. Arī Krievija brīdinājusi Turciju neveikt militārus lidojumus Idlibas provincē, jo Sīrijas valdība tur noteikusi lidojumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka Krievija vairs negarantē Turcijas armijas lidmašīnu drošību šajā reģionā.
Foto: AFP/Scanpix
Saasinoties karadarbībai, Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans un Krievijas prezidents V.Putins norunājuši tikties jau šonedēļ, kad R.T. Erdogans dosies vienas dienas vizītē uz Krieviju.
Turcijas puse pagājušajā nedēļā, balstoties uz NATO dibināšanas līguma ceturto pantu sasauca Ziemeļatlantijas padomes sēdi, cerot iesaistīt organizāciju Sīrijas konflikta risināšanā, tomēr Turcijai vajadzīgo risinājumu neizdevās rast.
R.T. Erdogans nesen paziņoja, ka Turcija vairs neapturēs bēgļus, kas vēlēsies doties uz Eiropu, jo Turcija vairs tos nespēj uzņemt. Jau šobrīd Turcija uzņēmusi 3,6 miljonus bēgļu. Kā uzskata analītiķi, arī šis ir mēģinājums no Turcijas puses piespiest Eiropas valstis iesaistīties risinājuma meklēšanā konfliktā starp Turciju, Krieviju un Sīriju.
Foto: EPA/Scanpix
Kā ziņo mediji, tad šobrīd Eiropas valstu virzienā devušies aptuveni 76 tūkstoši bēgļu.
Bulgārija uz savu robežu ar Turciju nosūtīja armiju, lai nepieļautu nekontrolētu masveida bēgļu ieplūšanu. Eiropas varas iestādes jau paziņoja, ka atbalstīs gan Bulgāriju, gan Grieķiju savu ārējo robežu aizsardzībā.