Krievijas un Turcijas domstarpības saistībā ar ofensīvu Idlibā var nopietni bojāt abu valstu attiecības. Joprojām ir grūti noteikt, vai Krievijas solījums atjaunot attiecības ar Turcijas reģionālajiem pretiniekiem - Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem Sīrijas jautājuma risināšanai - ir tikai taktisks solis - mēģinājums izdarīt spiedienu uz Ankaru, vai pirmais solis uz jaunu Maskavas politiku Sīrijā, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Krievija vēlas panākt, ka Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Jordāna vairāk iesaistās Sīrijas konfliktā. Kremlis ar savām aktivitātēm vēlas vājināt Turciju, kuras spēki joprojām ir naidīgi noskaņoti pret Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu interesēm Lībijas konfliktā. Maskava vēlas izmantot faktu, ka Persijas līča sunnītu monarhijām ir būtiska ietekme uz lielu daļu Sīrijas opozīcijas spēku.
Domnīca raksta, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins 12. februārī lidoja uz Dubaju, lai tiktos ar Apvienoto Arābu Emirātu specdienestu augstākajām amatpersonām. Sanāksmju darba kārtībā galvenā loma bija reģionālajām krīzēm un to risinājumiem. Pēc dažām dienām notika Apvienoto Arābu Emirātu diplomātiskās pārstāvniecības Sīrijā un Damaskas reģionālā gubernatora Alā Ibrahima tikšanās, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ārvalstu investīcijām Sīrijā. Domnīcā uzskata, ka tas norāda uz pakāpenisku attiecību uzlabošanos starp Sīriju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Krievijai šajā procesā pildot starpnieka lomu. Tādā veidā Maskava cer sniegt Sīrijas kara izpostītajai ekonomikai finansiālu atbalstu.
2019. gada beigās Saūda Arābija pieņēma pret Turciju vērstu lēmumu pārveidot Augsto sarunu komiteju, kura ANO atbalstītajās sarunās pārstāv Sīrijas opozīciju. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Bogdanovs 26. februārī apsūdzēja Turciju palīdzībā ārvalstu kaujiniekiem, lai tie varētu iekļūt Lībijā. Taču iepriekš tajā pašā dienā viņš tikās ar Saūda Arābijas vēstnieku Maskavā Raidu bin Khalidu Krimli, kurš Krievijā noslēdza savu diplomātisko dienestu, lai viņam piešķirtu apbalvojumu par “personīgo ieguldījumu Saūda Arābijas un Krievijas attiecību stiprināšanā”. Savukārt nedēļu iepriekš, 19. februārī, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar savu Jordānas kolēģi, lai risinātu sarunas par civilās infrastruktūras atjaunošanu Sīrijā.
“Warsaw Institute” raksta, ka Maskavas atjaunotie kontakti ar sunnītu monarhijām - mēģinot viņus iesaistīt Sīrijas atjaunošanā un attiecību normalizēšanā ar Assadu – automātiski nenozīmē Turcijas pozīciju vājināšanu un naudas atrašanu Sīrijas kara postītās ekonomikas atdzīvināšanai. Tomēr Maskava, iespējams, cenšas izveidot platformu miera sarunām starp Bašaru al Asadu un Sīrijas opozīcijas grupām, kā vienu no galvenajām tajās iekļaujot kurdus. Šāda formāta miera sarunu ideju atbalsta ASV, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Ēģipte, tomēr Turcija nevēlas redzēt, piedalāmies sarunās, kurdus.
“Warsaw Institute” atgādina, ka Persijas līča valstu monarhijas jau ilgu laiku iedibinājušas labas attiecības ar sunnītu ciltīm, kuras dzīvo Sīrijas ziemeļaustrumos – apgabalā, kuru galvenokārt kontrolē ASV atbalstītie kurdi.