ANO Drošības padome otrdien aicināja armēņu un azerbaidžāņu spēkus "nekavējoties izbeigt kaujas" Kalnu Karabahā, kas notiek jau trīs dienas un ir prasījušas cilvēku dzīvības.
Drošības padomes 15 dalībvalstis "pauda atbalstu [ANO] ģenerālsekretāra aicinājumam [karojošajām] pusēm nekavējoties izbeigt kaujas, deeskalēt saspīlējumu un bez vilcināšanās atgriezties pie jēgpilnām sarunām", teikts paziņojumā, kas tika vienbalsīgi pieņemts ārkārtas sarunās par šo konfliktu.
Drošības padomes locekles paziņoja, ka tās "stingri nosoda spēka lietošanu un izsaka nožēlu par zaudētām dzīvībām un civiliedzīvotāju upuriem".
Drošības padome īsajā paziņojumā pauda bažas par "ziņām par liela mēroga militārām darbībām gar Kontaktlīniju" bruņotā konflikta zonā.
Drošības padome apliecināja "pilnu atbalstu" centrālajai lomai, kuru pilda Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas ASV, Krievija un Francija, kas bija vidutājas miera centienos.
Tā aicināja visas puses cieši sadarboties ar Minskas grupas līdzpriekšsēdētājām "steidzamai dialoga atjaunošanai bez priekšnosacījumiem".
Diplomāti pavēstīja, ka šis paziņojums tika pieņemts apmēram stundu ilgas Drošības padomes ārkārtas sanāksmes beigās un tā tekstu faktiski ierosināja minētās trīs Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, kas savukārt atviegloja tā pieņemšanu.
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku.