Kaujas Kalnu Karabahā; medijos atspoguļotie taktiskie panākumi nenozīmē veiksmi karā

Konfliktu zonas
Sargs.lv/WarontheRocks
Karabaha
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Azerbaidžāna un Armēnijas konflikts turpinās jau mēnesi, ar katru dienu pieaugot kritušo un ievainoto skaitam abās pusēs. Militāro un drošības jautājumu domnīca “War on the Rocks” analizē, kāpēc medijos publicētie abu pušu panākumi nav pārvērtušies vienas puses uzvarā.

Līdz šim Kalnu Karabahas konflikta laikā gan Azerbaidžāna, gan Armēnija ir cietušas smagus zaudējumus, savukārt militārie panākumi konflikta ir bijuši niecīgi. Ņemot vērā situāciju, pamiers nav sagaidāms un paredzams, un konflikts sāk pārvērsties savstarpējā novājināšanas karā.

Pašlaik konflikts ir sasniedzis līdzsvara punktu, neskatoties uz Azerbaidžānas tehnisko un skaitlisko pārsvaru, kas ļauj azerbaidžāņu droniem brīvi darboties reģiona gaisa telpā, tā aizvien nav spējīga izspiest armēņus no pozīcijām.

Pirmo trīs dienu laikā Azerbaidžāna uzsāka plašu militāro operāciju, izmantojot mehanizētās vienības ar artilērijas un bezpilota aparātu atbalstu. Operacionālā līmenī jāsecina, ka Azerbaidžānas īstenotā ofensīvai neizdevās izlauzties cauri armēņu pozīcijām, tiesa, azerbaidžāņiem izdevies pavirzīties uz priekšu reģiona Dienvidu daļā pie Irānas robežas. Neskatoties uz to, azerbaidžāņiem nav izdevies veikt zibenskara stila operāciju, un abas puses nu ir palikušas pie asiņainas novājināšanas cīņas.

Viens no konfliktu raksturojošiem lielumiem ir bijusi nepārtraukta informācijas kampaņa abās karojošajās pusēs. Gan Armēnija, gan Azerbaidžāna nepārtraukti sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas un video materiālus, izplatot propagandu un dezinformāciju par saviem panākumiem un pretinieka neveiksmēm.

Plašais informācijas avotu loks – droni, viedtelefoni un oficiālie mediji – kaujas lauka analītiķiem sarežģī kaujas telpas analīzi. Mūsdienās oficiālie informācijas avoti ir maznozīmīgi, salīdzinot ar to, ko sniedz iespēja gandrīz katram kļūt par aculiecinieku, publicējot informāciju

Atkāpšanās laikā armēņi ievērojami novājināja Azerbaidžānas tanku kolonnas, izmantojot artilēriju un vadāmās prettanku raķetes. Tajā pašā laikā jāuzsver: lai arī gaisa telpas kontrolei armēņi bija izvērsuši “OSA-AKM” un “Strela-10 PGA” sistēmas, kas atturēja azerbaidžāņus no kaujas lidmašīnu un helikopteru izmantošanas, armēņu pretgaisa aizsardzības sistēmas  izrādījās neefektīvas pret azerbaidžāņu droniem.

Azerbaidžānas droni nodarīja lielus zaudējumus armēņu bruņutehnikai un nocietinātajām pozīcijām, kas nebija pasargātas no uzbrukuma no gaisa, paralizējot armēņu iespējas veikt pretuzbrukumu.

Apstājoties azerbaidžāņu ofensīvai, abas puses tika ievilktas pozīciju karā. Armēņiem koncentrējot bruņutehniku pretuzbrukumam, tā izrādījās viegls mērķis azerbaidžāņu droniem, kas gan koriģēja artilērijas uguni, gan veica uzbrukumus paši, izmantojot vadāmās raķetes. Ņemot vērā to, ka armēņi zaudējuši vismaz 84 tankus, kā arī vairākas artilērijas un zalvjuguns sistēmas, bet tikai 13 pretgaisa raķešu kompleksus, armēņu pretgaisa aizsardzība ir bijis Ahileja papēdis.

Neskatoties uz militārajiem panākumiem, ir skaidrs, ka Azerbaidžānai nav pilnīgas dronu izmantošanas koncepcijas – tā nav bijusi ne sistemātiska pretinieka bruņutehnikas, ne pretgaisa sistēmu iznīcināšanas kampaņa; drīzāk rodas iespaids, ka dronu kampaņa tika izvērsta kā atbilde uz konvencionālās operācijas panākumu trūkumu.

Pašreizējā situācijā Armēnijai ir izdevies apturēt Azerbaidžānas ofensīvu, taču ir paredzams, ka ilgā konfliktā Armēnijai būs grūtības saglabāt līdzsvaru pret Azerbaidžānu, kuras resursi pieļauj plašu pārapbruņošanos, kas ļautu atsākt militāro ofensīvu.

Dalies ar šo ziņu