Ivans Preobreženskis, domnīcas “Riddle” pētnieks un neatkarīgo mediju “Rosbalt” un “Deutsche Welle” publicists, analizē, kādas sekas būs konfliktam starp Armēniju un Azerbaidžānu nākotnē.
Jāņem vērā, ka ne Armēnija, ne Azerbaidžāna, ne Krievija vēl joprojām nav parakstījušas legāli saistošus dokumentus, tā vietā parakstot kopīgu paziņojumu video konferences laikā. Parakstītā vienošanās ir nevis miera līgums, bet gan nodomu paziņojums. Laikā, kad dokuments tika izveidots, nepastāvēja savstarpēji apstiprināti dokumenta tulkojumi trijās valodās un līdz šim pasaule arī nav ieraudzījusi oficiālu versiju angļu valodā.
Vairāk nekā nedēļu pēc pamiera noslēgšanas ir iespējams analizēt informāciju par to, kāpēc divus mēnešu ieilgušais konflikts noslēdzās tik strauji. 7. novembrī Armēnijas spēki pārņēma stratēģiski svarīgo Sušas pilsētu, kas pavēra ceļu uz reģiona galvaspilsētu Stepanekertu. Tiesa, šajā brīdī Azerbaidžāna varēja ofensīvu turpināt, ņemot vērā Armēnijas spēku morālo un materiālo sabrukumu.
Šajā kontekstā, pirmkārt, jāņem vērā Krievijas Mi-24 helikoptera notriekšana. Lai kādi būtu negadījuma apstākļi (helikoptera notriekšana notika Armēņiem tik izdevīgā laikā, ka paklīda baumas par apzinātu diversiju), tas pavēra Krievijai iespēju tieši iesaistīties konfliktā Kolektīvās drošības organizācijas ietvarā.
Esošajā situācijā Azerbaidžānai ir izdevies iegūt vairāk, nekā tai bija piedāvāts. Kremļa izvirzītajā risinājumā Baku tika piedāvāti 5 no pašreiz iegūtajiem septiņiem reģioniem, turklāt Azerbaidžānas kontrolē paliek stratēģiski un morāli svarīgā Suša. Lai arī reģionu pašlaik kontrolē Krievija, Azerbaidžāna iegūst arī tiešu savienojumu ar Turciju caur Nahčevanas reģionu.
Krievijas ieguvums reģionā pagaidām ir neskaidrs. No vienas puses, Krievija pilnībā tagad kontrolēs Armēnijas – Irānas robežu, kā arī Nahčevanas koridoru. Pašlaik Krievija ir drošības garants gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai, tādējādi stiprinot abu valstu atkarību no Krievijas un veicinot ieroču eksportu.
Tajā pašā laikā Krievija ir ievilkta ilgstošā miera uzturēšanas misijā, kas var būt saistīta ar lieliem izdevumiem jau tā saspringtajā Krievijas Aizsardzības budžeta plānā.