Armēnijas aizsardzības ministrs Davits Tonojans iesniedzis atlūgumu, piektdien vēsta laikraksts "Aravot".
Tonojans amatā atradās kopš 2018.gada.
Premjerministra Nikola Pašinjana valdība pakļauta spiedienam, oponentiem pieprasot tās atkāpšanos pēc 9.novembra vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, ko daudzi uztver kā Armēnijas kapitulāciju.
Armēnijas mediji piektdien arī vēsta, ka no amata atlaista darba un sociālo jautājumu ministre Zarui Batojana.
Valdībā nomainījies arī ārkārtas situāciju ministrs.
Šajā amatā turpmāk būs 5.armijas korpusa komandieris Andraniks Pilojans.
Līdzšinējais ministrs Felikss Colakjans iepriekš paziņoja par atkāpšanos.
Šonedēļ Armēnijā jau tika iecelts jauns ārlietu ministrs.
9.novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Azerbaidžānai līdz 1.decembrim jānodod arī visi šobrīd vēl armēņu kontrolē esošie drošības buferzonas rajoni.
Pašinjans skaidrojis, ka kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēmis trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.