Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās strīdus reģionā 27.septembrī krituši 2783 Azerbaidžānas karavīri, ceturtdien pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija.
Krituši 2783 Azerbaidžānas bruņoto spēku karavīri. Šobrīd notiek 103 kritušo identitātes noskaidrošanas process, veicot DNS analīzi," teikts ministrijas paziņojumā.
Vairāk nekā 100 Azerbaidžānas karavīri tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Viņu meklēšana turpinās.
"Šobrīd ārstēšanā atrodas 1245 karavīri," norādīja ministrija.
Erevāna iepriekš pavēstīja, ka Kalnu Karabahas konflikta pēdējā eskalācijas posmā no 27.septembra līdz 9.novembrim krituši 2317 armēņu karavīri.
Konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 93 azerbaidžāņu un 50 armēņu civilisti.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.