Krievija palīdzēs Armēnijai reformēt tās bruņotos spēkus pēc aizvadītā gada nogalē zaudētā konflikta ar Azerbaidžānu, tā Kremļa kontrolētajai aģentūrai “RIA Novosti” sacīja Armēnijas aizsardzības ministrs Vagaršaks Harutunjans, vēsta “The Moscow Times”.
Saskaņā ar ministra teikto, reformu ietvaros paredzēts optimizēt Armēnijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, kā arī ieviest bruņojumā jaunas ieroču sistēmas un ekipējumu.
Armēnijas aizsardzības ministrs arī piebilda, ka Erevāna paļaujas uz Maskavas atbalstu Kalnu Karabahas miera uzturēšanā.
Tikmēr domnīca “Warsaw Institute” norāda, ka līdz ar piedāvāto atbalstu Armēnijā varētu palielināties tur izvietotais Krievijas bruņoto spēku kontingents. Armēnijas aizsardzības ministrs šonedēļ paziņoja, ka apsveic jaunu Krievijas militāro ojektu izvietošanu Armēnijas teritorijā, kā arī Krievijas bruņoto spēku vienību pārvietošanu tuvāk Azerbaidžānas teritorijai.
Kā norāda domnīca, Armēnijas opozīcijas politiķi pat spēruši vēl vienu soli tālāk, atklāti aicinot Krieviju Armēnijā izveidot pēc skaita otru militāro bāzi.
Esošā bāze atrodas Gjumri netālu no Turcijas robežas, savukārt otra iekārta tiktu izveidota netālu no Sjunikas, kas ir teritorija starp Azerbaidžānu un Azerbaidžānas Nahčiivanas eksklāvu. Kā atzīmē “Warsaw Institute”, tas parāda vietu, kura pēc Armēnijas domām, visticamāk varētu būt gaidāma Azerbaidžānas bruņoto spēku ofensīva.
V. Harutunjans sacīja, ka viņš neredz vajadzību, lai Krievijai oficiāli Armēnijā atvērtu pēc skaita otro militāro bāzi. Tomēr abas valstis apsver militārās vienības pārvietošanu no esošās Gjumri bāzes uz Armēnijas austrumiem, netālu no Azerbaidžānas robežas.
Pēc sešu nedēļu ilgām cīņām abas valstis parakstīja pamieru, kurā Armēnija atdeva vairākas teritorijas Kalnu Karabahā kuras tā kontrolēja kopš 1993. gada. Pamiera līgums paredz, ka Krievija strīdīgajā reģionā izvieto “miera uzturētājus”.
Kā norāda “Waraw Institute”, Erevānas izteiktais aicinājums Krievijai par militārās klātbūtnes palielināšanu nozīmē, ka Maskavai šobrīd ir iespēja nostiprināt savu militāro un politisko klātbūtni Kaukāza reģionā. Šāda iespēja būtu virāli svarīga arī Kremlim, ņemot vērā ka pēc aizvadītā konflikta jūtami palielinājies Azerbaidžānas militārais spēk, taču pats svarīgākais – spēlē iesaistījusies arī Turcija. Turklāt Ankaras uzmanība ir vērsta ne tikai Azerbaidžānas, bet arī Gruzijas virzienā.