Azerbaidžānas bruņotie spēki pērn rudenī notikušā Kalnu Karabahas kara notriekuši Armēnijas izšautās Krievijā ražotās taktiskās ballistiskās raķetes “Iskander” ar Izraēlā ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu “Barak – 8”, vēsta medijs “Middle East Eye”.
Armēnija ir vienīgā valsts, kura bez Krievijas izmanto tās ražotās “Iskander” taktiskās ballistiskās raķetes. Kā aizvien sliecas apgalvot “Iskander” Krievijas izstrādātāji, šīs raķetes esot teju nenotriecamas. Tiesa, Armēnija šajā konfliktā izmantoja no Krievijas piegādāto “Iskander” sistēmu eksporta versiju, kas varētu atšķirties no pašas Krievijas bruņojumā esošās.
“Middle East Eye”, atsaucoties uz anonīmas Azerbaidžānas aizsardzības nozares amatpersonas teikto, vēsta, ka kara pēdējās dienās Armēnija “Iskander” raķetes izšāva pa mērķiem Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, tomēr tās tikušas sekmīgi pārķertas, izmantojot Izraēlā ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Barak – 8”
Saskaņā ar portāla sniegto informāciju, “Iskander” raķešu uzbrukuma veikšanā pret Baku Armēnijas vadību pamudinājusi Krievija, vienlaikus sniedzot arī praktisku atbalstu šajā procesā. Šādi Armēnija iedrošināta rīkoties, lai piespiestu Azerbaidžānu sēsties pie miera sarunu galda.
Kā “Middle East Eye” pastāstīja amatpersona, “Iskander “uzbrukums esot bijis vērsts pret Azerbaidžānas amatpersonām. Tomēr, raķetes lidojumā pārtvērusi Azerbaidžānas rīcībā esošā sauszemes pretraķešu sistēma. Tās sastāvā ietilpst 12 “Barak 8” raķešu palaišanas iekārtas un 75 raķetes. Šo sistēmu Baku iegādājās 2018. gadā, un tā ir piemērota “Iskander” tipa raķešu notriekšanai.
To, ka uzbrukumā mērķiem Azerbaidžānas teritorijā Erevāna izmantojusi “Iskander” ballistiskās raķetes, apliecina gan Armēnijas karavīru ievietotie video sociālajos tīklos, gan Azerbaidžānas amatpersonu teiktais.
Raķešu izšaušanu un neveiksmes aizvadītajā nedēļā aplieicināja arī Armēnijas premjers Nikols Pašinjans, paziņojot, ka “Iskander” raķetes iznīcinājušas tikai 10% mērķu.
Premjerministra teiktais vēlāk izraisīja sašutumu un politisko krīzi pašā Armēnijas iekšienē, vairojot konfliktu starp valdību un valsts bruņotajiem spēkiem, kas cits citu apsūdz Kalnu Karabahas kara zaudējumā Azerbaidžānai.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka konflikta gaitā Armēnija zaudēja kontroli pār lielu daļu pārsvarā armēņu apdzīvotās, bet Azerbaidžānai oficiāli piederošās Kalnu Karabahas teritorijas, ko tā kontrolēja pēc kara 1993. gadā.
