Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauž satraukumu par novērojamo Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju Ukrainas robežu tuvumā, aicinot Rietumu valstis dot skaidrus signālus Krievijai par politisko un cita veida atbalstu Ukrainai.
Latvija iestājas par Ukrainas teritoriālo nedalāmību, atbalsta tās eiroatlantisko integrāciju un nosoda Krievijas bruņoto spēku 2014.gadā īstenoto iebrukumu Ukrainā.
Plašsaziņas līdzekļi jau vēstīja, ka Kremlis trešdien, 31. martā, piedraudējis Ukrainai ar karu, pie kā varot novest Kijevas "provokatīvās darbības", nolūkā atsākt karadarbību ar Krievijas uzturētajām un apbruņotajām kaujinieku bandām, kuru kontrolē atrodas daļa Ukrainas teritorijas.
Maskava joprojām mēģina iegalvot, ka Ukrainā pastāvot kāds iekšējs konflikts, nevis noticis Krievijas militārais iebrukums.
Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālleitnants Ruslans Homčaks (Ruslan Khomchak) 30. martā paziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un ka Maskavas atbalstītās teroristu bandas pastāvīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā jau krituši 26 ukraiņu karavīri. Ģenerālleitnants R. Homčaks uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka armijas vienības no citiem Krievijas reģioniem tiek pārvietotas uz robežu ar Ukrainu, to attaisnojot ar šķietamu piedalīšanos manevros. Viņš arī informēja, ka 2014.gadā okupētajā Krimas pussalā šobrīd atrodas vēl 32 700 krievu karavīru, bet okupētajās teritorijās Ukrainas kontinentālajā daļā izvietoti 28 000 kaujinieku, kurus komandē Krievijas armijas kadru virsnieki.
