Maskavas mērķi ir skaidri redzami - tā nevēlas zaudēt savu ietekmi Ukrainā, šādu viedokli diskusijā par Ukrainas, NATO un Eiropas Savienības drošības sadarbības perspektīvām pauda Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Vēstnieks atsaucās uz Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska ierakstu "Tviterī", kurā viņš norādīja, ka reformas valsts aizsardzības sektorā pašas par sevi neapstādinās Krieviju. Miščenko diskusijā akcentēja, ka Krievijas militārie uzbrukumi Ukrainai ir realitāte un tie notiek patlaban.
Pēc vēstnieka vārdiem, lai saprastu pašreiz notiekošo, ir jāatskatās vēsturē. Pēc vēstnieka domām, Krievija vēlas atņemt Ukrainai tās suverenitāti un padarīt to par līdzīgu valsti Baltkrievijai, kas esot "mākslīgs veidojums ar simbolisku valstiskumu, bet bez iespējām pašiem lemt par savas ārpolitikas kursu". Miščenko uzsvēra, ka Ukraina tam nepiekrīt.
Viņš pauda pārliecību, ka Kremlis Ukrainas panākumus Eiropas normu un standartu ieviešanā saskata kā autoritārā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma beigas un kā demokrātijas izaicinājumus pašā Krievijā, kas varētu novest pie režīma krišanas.
"Runa nav par Ukrainu, bet gan par diktatūru un demokrātiju. Putins mēģina saglabāt šādu situāciju mūžīgi, bet mūsu uzdevums ir izjaukt viņa nodomu ar militāriem uzbrukumiem Ukrainā dot signālu Rietumiem, ka Putinam ir jāpiekrīt, jo viņš ir spēcīgs," pauda vēstnieks, norādot, ka vēsture mūs māca, ka pārrunas ar autoritatīvu režīmu nav iespējams.
Tāpat Miščenko norādīja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir atņemt Krievijai iespējas izmantot militāru spēku pret jebkuru valsti. Viņš pauda arī lepnumu par to, ka Ukrainu plaši un skaļi atbalsta starptautiskā sabiedrība un būtiski, lai šie paziņojumi nonāk līdz Putinam, kurš cenšas graut pastāvošo vienotību.
"Tas ir tāpat, ja mēs lūgtu krokodilu kļūt par veģetārieti. Arī tad, ja mēs izskaidrotu, ka tas ir veselīgi, krokodils nekad nebūs veģetārietis. Tas pats ir arī ar Putina režīmu," pauda vēstnieks.
LETA jau rakstīja, ka Ukraina apsūdz Krieviju tūkstošiem militārpersonu koncentrēšanā pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī Krievijas anektētajā Krimas pussalā. Kremlis nenoliedz sava karaspēka pārvietošanu, bet uzstāj, ka tam neesot nolūka kādu apdraudēt.
Baltais nams šonedēļ paziņoja, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežas tagad ir lielākais kopš 2014.gada, kad pēc Krievijas īstenotās Krimas pussalas aneksijas izcēlās bruņotais konflikts Ukrainas austrumos. Šajā konfliktā dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
