Baltijas valstis ir nobažījušās par Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes būtisku palielināšanos pie Ukrainas - Krievijas robežas un Krimas pussalā, uzturoties kopīgajā darba vizītē Kijevā šodien uzsvēra trīs Baltijas valstu ārlietu ministri.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministri bija vienisprātis, ka šāda Krievijas rīcība būtiski pastiprina drošības draudus reģionā un potenciāli var izraisīt Krievijas - Ukrainas konflikta turpmāku eskalāciju.
Trīs Baltijas valstu ārlietu ministru darba vizīte Kijevā ceturtdien tiek organizēta, lai apliecinātu solidaritāti ar Ukrainu, kā arī paustu atbalstu tās suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās.
Uzturoties Kijevā, Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar savu Ukrainas kolēģi ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Tāpat Baltijas valstu amatpersonām plānotas tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigaļu, Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, vicepremjeri Eiropas integrācijas jautājumos Olhu Stefanišinu un aizsardzības ministru Andriju Taranu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tikšanās laikā ar Ukrainas amatpersonām pauda viedokli, ka Krievijas agresīvā retorika, propagandas un dezinformācijas aktivitātes ir nepieņemamas un satraucošas. Latvija diskusijās ar saviem Eiropas kolēģiem un NATO sabiedrotajiem turpinās norādīt uz nepieciešamību sūtīt Krievijai stingrus vēstījumus, brīdinot par nopietnām sekām iespējamās militārās agresijas gadījumā pret Ukrainu.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Ukrainas līdzšinējā nosvērta reakcija uz Krievijas provokācijām un aktīvā rīcība, informējot par Krievijas destruktīvajām aktivitātēm reģionā, apliecina starptautiskajai sabiedrībai, ka par situācijas eskalāciju ir atbildīga tieši Krievija.
"Uzskatām, ka jāturpina sekot Krievijas darbībām, nodrošinot stingru atbildes reakciju no Ukrainas partneru puses," norādīja ārlietu ministrs. Rinkēvičs arī atkārtoti pauda atbalstu Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai Ukrainai.
Tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, Rinkēvičs arī apliecināja atbalstu Eiropas Savienības (ES) neatzīšanas politikai saistībā ar Krimas nelikumīgo aneksiju. Ministrs atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izteica atbalstu Ukrainas iniciētai Krimas platformas iniciatīvai, kas ir svarīgs instruments Krimas aneksijas neatzīšanas kontekstā.
Saistībā ar Ukrainas Eiropas integrācijas centieniem Latvijas ārlietu ministrs pozitīvi novērtēja Ukrainas līdzšinējo stingro apņemšanos turpināt reformu īstenošanas kursu, uzrādot vērā ņemamo progresa vairākas jomās.
"Vienlaikus nepieciešams nodrošināt sistemātisku pieeju reformu ieviešanai, īpaši attiecībā uz tieslietu reformu un korupcijas novēršanu," minēja Rinkēvičs.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, šodien Baltijas valstu un Ukrainas ārlietu ministrs izplatījuši arī kopīgu paziņojumu, kurā pausts nosodījums Krievijas bruņoto spēku pastiprinātai koncentrācijai Ukrainas robežu tuvumā.
Paziņojumā amatpersonas norādījušas, ka tās nemainīgi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat ministri atbalsta Ukrainas centienus integrēties Eiropā un eiroatlantiskajā telpā, tai skaitā, kā norādīts NATO Bukarestes samita deklarācijā, un pauda mudinājumu Ukrainai turpināt tam nepieciešamās reformas.
"Mēs nosodām Krievijas bruņoto spēku pastiprinātu koncentrāciju Ukrainas robežu tuvumā un okupētajā un nelikumīgi anektētajā Krimas pussalā. Mēs aicinām Krieviju pārtraukt provokācijas un kliedēt visas bažas, nodrošinot pilnīgu atklātību atbilstoši Vīnes dokumentā paredzētajam riska mazināšanas mehānismam un atbalstot EDSO principus un saistības," norādīts paziņojumā.
Tāpat ministri atzīmēja, ka augstu vērtē Ukrainas stingro apņemšanos rast politisku konflikta risinājumu. Turklāt amatpersonas ir apņēmušās veicināt un pastiprināt divpusējo un daudzpusējo sadarbību drošības un aizsardzības, informācijas apmaiņas, agresīvas propagandas un dezinformācijas apkarošanas un hibrīddraudu jautājumos un saskaņot pūliņus, lai risinātu kopīgus izaicinājumus enerģētikas drošības jomā.
LETA jau rakstīja, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.
Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.