Krievijas Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs piedraudējis, ka Krievijas iznīcinātājlidmašīnas sabombardēs Lielbritānijas Karaliskās flotes kara kuģus, ja tie šķērsos ūdeņus ap Ukrainai aizvien piederošo, bet Krievijas okupēto Krimu, ko Krievija uzskata par saviem teritoriālajiem ūdeņiem.
Ar šādiem paziņojumiem S.Rjabkovs nācis klajā pēc trešdien neskaidros apstākļos notikušā incidenta, kurā iesaistīts britu iznīcinātājkuģis “HMS Defender”, Krievijas krasta apsardzes kuģi un okupētajā Krimā izvietotās Krievijas kara lidmašīnas.
“HMS Defender” kuģoja 12 jūras jūdžu attālumā no okupētās Krimas pussalas Fiolentas raga rajonā. Šos ūdeņus Krievija pēc nelikumīgās Krimas okupācijas un aneksijas uzskata par saviem, kamēr Rietumvalstis aizvien tos uzskata par starptautiskajiem ūdeņiem vai Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem, kuros atļauta brīva kuģu kustība.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, lai piespiestu Lielbritānijas karakuģi mainīt tā kursu, it kā tā kustības virzienā raidīto brīdinājuma šāvienus, un pavēlot lidmašīnai Su-24M tā ceļā nomest četras aviobumbas kuģa kustības ceļā.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija gan šādas darbības noliedza, oficiāli paziņojot, ka kuģa virzienā nav raidīts neviens šāviens. Tāpat neesot notikusi Krievijas piesauktā brīdinājuma bombardēšana. Tā vietā Krievija britu pusi informējusi par plānotajām kaujas šaušanas mācībām.
S. Rjabkovs gan nav skopojies ar gana atklātiem draudiem Lielbritānijas virzienā.
“Es brīdinu ikvienu nepārkāpt Krievijas robežas, aizbildinoties ar brīvās kuģniecības tiesībām. [..] Ja tas nav līdz galam saprotams, mēs varam mest bumbas ne tikai kuģa kustības virzienā, bet arī tieši mērķī,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
Tikmēr Lielbritānijas ministrs Džordžs Eusitiss (George Eustice) norādīja, ka Karaliskās flotes kuģi turpinās kuģot caur strīdīgajiem ūdeņiem ap Krimu arī turpmāk. “Mēs nekad nepieņemsim Krimas aneksiju. Šie aizvien ir un paliks Ukrainas teritoriālie ūdeņi,” viņš sacīja.
Savukārt Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrs un atvaļinātais pulkvežleitnants Tobiass Elvuds (Tobias Ellwood) intervijā radiostacijai “BBC4” norādīja uz šādu incidentu bīstamību.
“Ir liela iespējamība, ka šāds incidents var novest pie pārpratuma, kas savukārt pāraug reālā kinētiskā sadursmē. No tās var šķirt pavisam īss mirklis, kura laikā kādam ir jāpaķer sarkano klausuli un nomierināt situāciju,” viņš sacīja.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs (Dominic Raab) noraidīja Maskavas apgalvojumus it kā atklāto brīdinājuma uguni. “”HMS Defender” virzienā netika raidīts neviens šāviens,” viņš sacīja, atrodoties Singapūrā savas trīs dienu garās Dienvidaustrumu Āzijas apmeklējuma laikā.
Tikmēr bijušais Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris lords Alans Vests (Alan West), pēc Krievijas puses izplatītās informācijas par, it kā, kuģa virzienā raidītajiem šāvieniem, paziņoja, ka Krievija rīkojas kā “mežonīga valsts”. Tāpat viņš apsūdzēja Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu “šausminošā uzvedībā”, pēc Lielbritānijas vērtējuma, izplatot dezinformāciju par incidentu ar “HMS Defender” iesaisti.
A.Vests norādīja – šāda Krievijas prezidenta rīcība ir “bīstama un muļķīga”.
“Ar šādu rīcību Putins vēlas “spēlēt” savai pašmāju publikai. Šādi viņš vēlas pateikt: “Vai es neesmu skarbs? Es liku Lielbritānijai aiziet.” Manuprāt tieši šis bija iemesls, kāpēc viņi meloja par šaušanu uz “Defender”,” sacīja A. Veests.
Arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless (Ben Wallace) atzina, ka šī nav pirmā reize, kad Krievija melo vai arī sagroza faktus par kādu incidentu. “Šādas lietas ar Krievijas iesaisti notiek ik pa laikam. Dezinformācija un sagrozīti fakti ir tas ar ko mēs saskaramies regulāri. Mēs par to nebūt neesam pārsteigti. Mēs šādiem pavērsieniem esam sagatavojušies,” sacīja B. Volless.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievija kopš nelikumīgās un starptautiski neatzītās Ukrainai piederošās Krimas pussalas sagrābšanas īsteno gan karaspēka savilkšanu Krimas pussalā, kā arī būtiski ierobežo jūras satiksmi šajā reģionā, uzskatot ūdeņus ap Krimas pussalu par savu teritoriju.
Šā gada pavasarī Krievija īstenoja masīvu spēku savilkšanu ap Ukrainas robežām un okupētajā Krimā, raisot aizdomas par iespējama visaptveroša uzbrukuma gatavošanu. Vēlāk gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par karaspēka atgriešanu, tomēr Ukrainas puse norāda, ka Krievija tās robežu tuvumā aizvien tur nozīmīgu militāro kontingentu, ko iespējams izmantot uzbrukumā.
Tāpat Krievija no 4. aprīļa līdz 31. oktobrim ierobežojusi ārvalstu kuģu kustību caur Kerčas šaurumam, tādējādi bloķējot Ukrainas ostas Azovas jūras krastā.
