ASV, Lielbritānija un Kanāda nosūtījusi karavīrus uz Afganistānu, lai nodrošinātu drošu savu vēstniecību darbinieku evakuāciju laikā, kad grupējums “Taliban” pēc NATO spēku izvešanas arvien straujāk pārņem kontroli pār lielāko daļu kara plosītās valsts teritorijas.
Lai gan ASV savas vēstniecības darbinieku izvešanu plāno “piesegt” ar ievērojamu militāro klātbūtni, laikraksts “Foreign Policy” norāda, ka vienlaikus oficiālā Vašingtona cenšas gūt papildu drošības garantijas no grupējuma “Taliban” puses, cenšoties vienoties, ka jebkura veida iespējamā uzbrukuma laikā Afganistānas galvaspilsētai, grupējumam “Taliban” būtu jānorošina ASV vēstniecības saglabāšana. Pretējā gadījumā tiek draudēts ar starptautiskā finansējuma pārtraukšanu Afganistānas valdībai. Tomēr, ņemot vērā, ka oficiālie “Taliban” pārstāvji ciešāk cenšas veidot attiecības ar Ķīnu un Krieviju, šķiet, ka ASV draudi par iespējamo finansiālā atbalsta pārtraukšanu grupējumu uztrauc arvien mazākā mērā.
Straujā situācijas pasliktināšanās Afganistānā piektdien tiek pārrunāta arī NATO dalībvalstu vēstnieku tikšanās laikā. Alianse apņēmusies koordinēt tās dalībvalstu centienus izvest Kabulā izvietoto vēstniecību personālu.
Tikmēr, neraugoties uz savu vēstniecību personāla izvešanu, ASV aizvien apgalvo, ka atbalsta Afganistānas valdību un sola tai visu iespējamo palīdzību.
Situāciju Afganistānā šīs valsts prezidents Ašrafs Gani nesen pārrunāja ar ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu un ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu. ASV amatpersonas uzsvērušas, ka “apņēmušās saglabāt spēcīgas diplomātiskās attiecibas un atbalstu Afganistānas drošībai.” Kā norāda “Foreign Policy abas ASV amatpersonas noliedz iepriekš izskanējušās spekulācijas, ka patiesībā būtu mēģinājušas pierunāt A. Gani atkāpties no amata.
Tikmēr laikraksta “Financial Times” komentētājs Gideons Račmans savā komentārā atgādina, ka vēl nesen ASV prezidents Džo Baidens publiski noraidījis pieņēmumus, ka “Taliban” varētu pārņemt kontroli pār visu valsti. Viņš arī uzsver, ka “Taliban” uzvara un otrreizējā nākšana pie varas Afganistānā kalpos kā drūms atgādinājums drīzumā gaidāmajai 11. septembra terora aktu piemiņas dienai.
Kā norāda G.Račmans, ASV spēku, kā arī diplomātu izvešana un faktiskā Afganistānas valdības pamešana liek uzdot daudz plašāku ģeopolitiskā konteksta jautājumu – kā šis solis ietekmēs ASV uzticamību globālā mērogā. Viņš norāda, ka šajā gadījumā aiziešana no Afganistānas var tikt tulkota ne tikai kā ASV, bet Rietumvalstu sakāve. Tas nozīmē, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijai būs arvien grūtāk pamatot savu galveno vēstījumu “Amerika ir atgriezusies!” Notiekošais Afganistānā drīzāk sakrīt ar Krievijas un Ķīnas izplatītajiem naratīviem par ASV lomas samazināšanos globālajā politikā, kā arī par to, ka ASV drošības garantijas netiks īstenotas.
Tiesa, kā norāda G. Račmans, ASV aiziešana no Afganistānas var izrādīties nepatīkama arī pašai Ķīnai, kuras musulmaņu apdzīvotās provinces robežojas ar Afganistānu. Ķīna pēdējo gadu laikā jūtami apspiedusi Uiguru minoritāti, tādējādi iespējamība, ka kādu dienu Uiguri varētu sākt saņemt “Taliban” atbalstu varētu būt visai nepatīkama Pekinai. Tādējādi Ķīna varētu pati saskarties ar klasisko lielvaru dilemmu – iebrukt vai neiebrukt nemierīgajā Afganistānā.
Jau ziņots, ka kopš Afganistānu atstājusi lielākā daļa NATO spēku, Afganistānas valdība zaudējusi kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas. “Taliban” piektdien sagrāba Lougaras provinces galvaspilsētu Polealāmu, kas atrodas tikai 50 kilometrus no Kabulas, un tādējādi nemierniekiem ceļš uz Afganistānas galvaspilsētu faktiski ir atvērts. Šobrīd nemiernieku rokās jau atrodas vismaz 20 no 34 Afganistānas provincēm.
