Kabulas lidostā nogalināti vairāki cilvēki, afgāņiem mēģinot pamest haosa plosīto valsti un tikt iekšā, tai skaitā bez biļetes un derīgām vīzām, jau tā pārpildītajās lidmašīnās, ziņo britu raidsabiedrība “BBC”. Tiek ziņots, ka nekārtību dēļ Kabulas lidostā šobrīd komerciālie avioreisi ir pārtraukti, tāpēc vairāk nekā 60 valstis izplatījušas kopīgu paziņojumu, aicinot talibus atļaut cilvēkiem izceļot no Afganistānas. Arī līdzšinējais prezidents Ašrafs Gani pametis valsti pēc tam, kad talibi iebruka Kabulā un sagrāba prezidenta pili. Izskanējusi informācija, ka viņš devies uz Uzbekistānu.
Pēc tam, kad talibi pārņēma varu un kontroli pār visu Afganistānu, tās iedzīvotāji vai nu metās bēgt, mēģinot tikt prom no haosa plosītās valsts, vai arī ieslēdzās un slēpās savās mājās. Galvaspilsētas Kabulas ielās pat veidojās milzīgi sastrēgumi, iedzīvotāji masveidā brauca uz lidostu cerībā tikt lidmašīnā, lai nokļūtu pēc iespējas drošākā vietā, īpaši pēc tam, kad uzzināja – arī valsts prezidents A. Gani Afganistānu pametis.
Daudzviet sociālajos tīklos un masu medijos publiskotajos videoierakstos redzams, kā cilvēki, kuriem nav nedz biļešu, nedz ceļošanas vīzu, laužas augšup pa lidmašīnas trapu, daži pat mēģina tikt iekšā kravas lidmašīnā. Tiek ziņots – lai nomierinātu satrakojušos cilvēku pūli uz lidlauka, lidostā esošie ASV karavīri bijuši spiesti gaisā raidīt brīdinājuma šāvienus. Pašreizējā informācija liecina, ka šobrīd Kabulas lidostā komerciālie avioreisi ir pārtraukti. ASV nacionālās drošības padomnieka vietnieks Džons Fainers pavēstījis, ka pirmdien un otrdien Kabulas lidostā tiks nogādāti ASV armijas papildspēki, lai nodrošinātu kārtību.
Tikmēr aculiecinieki stāsta, ka nekārtību laikā Kabulas lidostā vismaz pieci cilvēki tikuši nogalināti.
Tikmēr citas Afganistānas pilsētas, piemēram, viena no līdz šim liberālākajām pilsētām valstī - Mazar-i-Sharif – izskatoties kā “spoku pilsēta”. Cilvēki ir nobijušies un slēpjas savās mājās, nezinot, ko no talibiem, kas patrulē ielās, var sagaidīt.
Kā “BBC” norāda kāds pilsētas iedzīvotājs, visvairāk viņam žēl jauniešu un sieviešu, kurām tagad nebūšot nekādu tiesību. Atsaucoties uz talibu noteikumiem, turpmāk vairs nebūs tādu brīvību kā mūzika un kino, piemēram, vietējai raidstacijai dota atļauja atskaņot tikai reklāmas un islāmam draudzīgu mūziku. “Zinu tik daudz sieviešu, kuras studē medicīnu un nākotnē varētu būt lieliskas ārstes, bet tagad viņas pat nezina, vai un kā drīkstēs pabeigt šo izglītību,” viņš saka.
Tikmēr kāda afgāņu sieviete, kurai izdevies nokļūt Deli, Indijā, asaras valdot, žurnālistiem saka: “Nespēju noticēt, ka pasaule Afganistānu ir pametusi nelaimē. Mūsu draugi tiks nogalināti, viņi mūs nogalinās, un afgāņu sievietēm vairs nebūs nekādu tiesību.”
Savukārt daudzas Rietumvalstis jau pabeigušas vai joprojām turpina savu pilsoņu nogādāšanu mājās, organizējot speciālus reisus. Čehijas ārlietu ministrs pirmdien paziņojis, ka pirmā lidmašīna, kurā atradās gan Čehijas pilsoņi, gan arī atsevišķi afgāņu sabiedrotie ar savām ģimenēm, Čehijā jau nolaidusies. Arī Vācija paziņojusi par evakuācijas reisu organizēšanu, izmantojot militārās lidmašīnas, lai Vācijas pilsoņi un arī daži Afganistānas darbinieki varētu nokļūt Vācijā.
Komentējot situāciju Afganistānā, Irānas jaunais ultrakonservatīvais prezidents Ebrahims Raisi sacīja – līdz ar ASV sakāvi Afganistānā radusies iespēja kara plosītajā kaimiņvalstī beidzot panākt stabilu mieru. “Militārajai sakāvei un ASV aiziešanai no Afganistānas vajadzētu šajā valstī radīt iespēju atjaunot dzīvību, drošību un stabilu mieru,” Raisi citēts prezidenta biroja izplatītajā paziņojumā.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis radio "Eho Moskvi" pavēstījis, ka Krievijas vēstnieks Afganistānā otrdien Kabulā plāno tikties ar islāmistu kustības "Taleban" pārstāvi, lai pārrunātu esošo situāciju. Vēstnieku arī interesējot, kā grupējums, kas tikko kā sagrābis varu visā valstī, plāno garantēt Krievijas vēstniecības Afganistānā drošību.
Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona, piebildusi, ka jautājumu par jaunās talibu valdības atzīšanu Maskava izlems, balstoties "jauno varasiestāžu veikumā". Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi centusies izveidot kontaktus ar talibiem, viņu pārstāvji Maskavā uzņemti vairākkārt, pēdējo reizi vēl pagājušajā mēnesī. Tajā pašā laikā Maskava rūpīgi seko līdzi, vai nestabilitāte Afganistānā nepārņem arī Vidusāzijas kaimiņvalstis, kur Krievijai ir armijas bāzes.
Ar publisku paziņojumu pasaulei klajā nākuši arī talibi, kuri uzsver, ka Afganistānas nākamā valdība ir ieinteresēta veidot normālas attiecības ar pasaules sabiedrību un garantēt drošību visiem Kabulā esošajiem diplomātiem. “Mēs apliecinām visām ārvalstu vēstniecībām un diplomātiem, ka nav draudu viņu drošībai,” vietnē “Twitter” paudis talibu pārstāvis, izsakot pateicību Krievijai, Turcijai un Ķīnai, ka tās no Afganistānas galvaspilsētas nav evakuējušas visus savus diplomātus, kā to steidzās darīt Rietumvalstis.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks lūdzis identificēt tos afgāņu pilsoņus, kuri savulaik palīdzējuši Latvijas kontingenta karavīriem NATO operācijā Afganistānā, un izskatīt iespēju šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm piešķirt patvērumu Latvijā. Pēc Pabrika teiktā, šādu cilvēku nemaz neesot ļoti daudz, runa varētu būt par apmēram līdz 15 ģimenes, kurām Afganistānā šobrīd draud briesmas par iepriekš sniegto atbalstu NATO operācijas nodrošināšanā.
Viņš arī akcentēja, ka situācija Afganistānā liekot principiāli pārdomāt NATO un rietumvalstu kopējo globālo stratēģiju, un šādam plaša mēroga pārdomu procesam jānoved pie reālistiska un ilgtspējīga rezultāta. Tajā pašā laikā NATO sabiedroto un Latvijas primārais uzdevums ir stiprināt visu NATO valstu drošību.
Jau ziņots, ka, Afganistānu atstājot ASV un citu ārvalstu spēkiem, talibi šomēnes sāka ofensīvu, pārņemot savā kontrolē visu valsti un 15. augustā ieņemot galvaspilsētu Kabulu, arī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani svētdien atstāja valsti.
