Pievienojas tiem ekspertiem, kuri uzskata – ASV prezidenta politika attiecībā pret Afganistānu un arīdzan “Taleban” politiku nav bijusi 100% pareiza, uzstādot tikai karaspēka izvešanas datumu, bet neuzstādot noteikumos, ar kādiem tas tiks darīts. Tā šorīt “Latvijas Radio” raidījumā “Labrīt” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tomēr viņš uzsver – lai arī šobrīd Afganistānā notiekošais daudziem liekot domāt pretēji, Latvijas karavīru dalība šajā starptautiskajā misijā nav bijusi veltīga. Latvija tajā iesaistījās, lai aizsargātu savas intereses un drošību, esot kopā ar sabiedrotajiem un krīzes situācijā no viņiem varētu sagaidītu tādu pašu atbalstu. Tāpat tolaik tas bijis teju vienīgais ceļš, kā tikt galā ar bijušā teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” līdera Osama bin Ladena “mantojumu”, saka A. Pabriks.
Uz jautājumu, ko šī starptautiskā operācija devusi pašai Afganistānai, ja pēc vairāku gadu desmitu apmācībām un apbruņošanas vietējie aizsardzības spēki tik ātri padevās talibu kaujiniekiem, A. Pabriks situācijas analīzi iesaka dalīt vairākās daļās.
“Pirmais jautājums kopumā par to, vai šī operācija sākotnēji vispār bija vajadzīga un pareizi veidota. Otrs – vai sabiedroto valstu karaspēka izvešana bija pareizi organizēta. Pirmie signāli par to bija redzami jau tad, kad ASV karaspēks atstāja Bagramas bāzi, jo vietējā afgāņu armija teikusi, ka nav zinājuši, kādā veidā tas notiks,” viņš saka.
Līdz ar to ministrs pievienojas tiem ekspertiem, kuri uzskata – ASV prezidenta politika attiecībās pret Afganistānu un arīdzan “Taleban” politiku nav bijusi 100% pareiza, uzstādot tikai karaspēka izvešanas datumu, bet neuzstādot noteikumos, ar kādiem tas tiks darīts.
Uz jautājumu, kā vārdā daudzi NATO valstu, tajā skaitā arī Latvijas, karavīri atdeva savu dzīvību Afganistānā, ministrs atzīst – viņi to darīja Latvijas interešu un drošības labā. Pabriks uzsver – Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos vienmēr šos cilvēkus pieminēs, atcerēsies viņu ģimenes. Tomēr, redzot Afganistānā šobrīd notiekošo, ir nepareizi domāt un teikt, ka tie cilvēki, kuri starptautiskās operācijas laikā tikuši ievainoti vai krituši, to ir darījuši veltīgi.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šobrīd Afganistānā situācija ir haotiska. Pēc tam, kad atkāpās valsts oficiālā valdība un arī prezidents pameta valsti, talibi sagrāba arī galvaspilsētu Kabulu, pasludinot, ka nu visa vara un valsts kontrole ir viņu rokās. Tas automātiski nozīmē jebkādu iepriekš eksistējošo Rietumu “brīvību” aizliegšanu, ieskaitot vienlīdzīgas sieviešu tiesības, tiesības apmeklēt kino un koncertus, pat raidīt Rietumu valstīm raksturīgu mūziku vietējās radiostacijās. Daudzi vietējie iedzīvotāji ir nobijušies, jo nezina, ko nesīs rītdiena. Turklāt talibu kaujinieki dažbrīd mēdz izturēties nežēlīgi, cilvēkus sodot un nogalinot, nemaz nerunājot par to, ka tagad viņi pret citu īpašumu izturas kā pret savējo – aplaupa vietējās mājas, atņem automašīnas un pieprasa pusdienas un guļvietu, kur vien to vēlas.
Kā atzīst A. Pabriks, ja starp ASV un talibu grupējumu būtu notikušas viņa iepriekšminētās sarunas, tad šis “pārejas periods”, iespējams, būtu citāds arī vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt ne ASV, ne citas sabiedroto valstis Eiropā nebija domājušas, ka talibu spēki tik ātri sasniegs Kabulu un sāksies tāds haoss.
Pabriks gan uzskata – Afganistānas gadījums, ko daudzi tagad salīdzina ar Saigonas krišanu Vjetnamā, mainīs Rietumu attieksmi un “apetīti” kaut ko darīt citos reģionos, jo pēc Padomju Savienības sabrukuma Rietumu pasaulē valdīja viedoklis, ka tā ir ļoti spēcīga, pārstāv pareizās vērtības un var tās iemācīt arī tajos reģionos, kur tās nav iesakņojušās.
Vienlaikus ministrs apstiprina, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai palīdzētu tiem afgāņiem un viņu ģimenēm, kuri savulaik palīdzējuši Latvijai. Atsevišķi no viņiem jau lūguši patvērumu Latvijā, ko valsts varētu sniegt, ja viņi paši spētu izkļūt no valsts. Šādu cilvēku neesot daudz un jāsaprot, ka viņi savulaik sadarbojušies ne tikai ar latviešiem, bet arī citu valstu kaujas grupām, tāpēc, iespējams, viņi palīdzību meklē arī tajās valstīs.
“Mūsu pienākums ir palīdzēt afgāņu cilvēkiem, kuri strādājuši kopā ar Latvijas karavīriem. Lai arī iespējas ir ierobežotas, cik varēsim, darīsim un palīdzēsim. Mēs nevaram sūtīt uz Afganistānu glābšanas misijas, tāpēc ceram, ka tie cilvēki vai nu paši izkļūs no valsts, vai izmantos citu sabiedroto valstu sniegtos pakalpojumus, lai tiktu ārā. Mums jābūt gataviem šos ne pārāk daudzos cilvēkus ar ģimenēm Latvijā uzņemt,” viņš saka. Pagaidām ministra rīcībā neesot informācijas par visu atrašanās vietu, taču zināms, ka vismaz viens jau esot ārpus Afganistānas, par pārējiem ziņas tiek gaidītas.
Jautāts, vai tiks palīdzēts arī tiem afgāņiem, kuri no Baltkrievijas puses pār robežu nāks Latvijā, Pabriks norāda uz atšķirību, ka tie ir Lukašenko režīma īstenotā hibrīdkara upuri, līdz ar to situācija esot pavisam cita.
“Situācijai ir jāpieiet aukstasinīgi un stingri. Mēs nevaram pieļaut to, ka Lukašenko berzē rokas, panākot, ka mēs atveram robežu un ielaižam pie sevis cilvēkus, kurus viņš ir atvedis pie sevis un pašlaik izmanto pret mums,” saka A. Pabriks, piebilstot, ka nelikumīgo robežpārkāpēju vidū pārsvarā esot Irākas pilsoņi, taču visi šie cilvēki, pirmkārt, var lūgt patvērumu Baltkrievijā.
