Krievija, kas jau kopš 2014. gada veic aktīvu hibrīdkaru pret Ukrainu, vienmēr pievērsusi lielu uzmanību starptautiskām militārajām mācībām tās teritoriju tuvumā. Šī uzmanība galvenokārt izpaužas pieaugošās propagandas aktivitātēs, dezinformācijā, ielaušanās informācijas telpā un manipulācijās. Izņēmums nebija arī stratēģiskās vadības un personāla militārās mācības “Joint Efforts-2021”, kas norisinājās Ukrainā šī gada septembrī.
Militārās mācības Ukrainā notika no 22. līdz 30. septembrim. “Joint Efforts-2021” piedalījās aptuveni 12 500 karavīru, izmantojot vairāk nekā 600 militārā ekipējuma un bruņojuma vienības. Vingrinājumā piedalījās militārās vienības no 15 valstīm, tostarp 11 NATO dalībvalstīm un četrām partnervalstīm
Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs, izmantojot Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Stratēģiskās komunikācijas departamenta datus, analizējis galvenās Krievijas Informācijas un Psiholoģiskās operācijas (PSYOPS) pret starptautisko mācību “Joint Efforts-2021” dalībniekiem, raksta Brīvprātīgā atklāto informācijas avotu analīzes pētnieku grupa “InformNapalm”.
Krievijas propaganda pret Ukrainu un NATO militāro mācību “Joint Efforts-2021” fonā
Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbilde ASV prezidentam Džo Beidenam, kurš viņu nosauca par slepkavu, praktiski bija bērnišķīga: “tas, kurš to pateica, to arī izdarīja”. Šķiet, tas nav vien teiciens, bet princips, pēc kura darbojas Krievijas propaganda. Psiholoģijā to dēvē par projekciju - kad cilvēks savas patoloģiskās uzvedības īpašības pārnes uz citiem.
Krievijas propaganda lielākoties notiek pēc tāda paša modeļa, ielaužoties informatīvajā telpā un radot apsūdzības pret Ukrainu un citām valstīm, tādējādi atspoguļojot pašas uzvedības pataloģijas.
“Matrjoška”
Šādas Krievijas apsūdzības ir kā matrjoška lelles viltojums, kura pamatā ir iespējamas “manevru plānu noplūdes”. Pirmkārt, Krievija izplatīja viltus informāciju par slepeniem mācību protokoliem. Pēc tam, baltoties uz šo viltojumu, izveidoja virkni publikāciju, kurās Ukraina attēlota kā agresorvalsts, kas gatava sākt pasaules kodolkaru. Vienlaikus tika izstrādāti arī stāstījumi par provokācijām, izmantojot civiliedzīvotājus, vai par karaspēku, kas maskējas citas valsts formas tērpā jeb t.s. operācija “Zem cita karoga”.
Jāatzīmē, ka Krievija to visu izdarījusi jau iepriekš un ne mācību nolūkos vien, bet īstas militārās operācijas laikā, iebrūkot Krimā un to okupējot, kā arī sākot karadarbību Ukrainas austrumos.
“Uzbrukums”
Analītiķi kā atsevišķu vēstījumu norāda Krievijas propagandistu centienus atspoguļot militārās mācības “Joint Efforts-2021” kā trenēšanos uzbrukumam. Skaidrs, ka propagandisti sagroza militāros jēdzienu, Ukrainas aktīvu aizsardzību saucot par aktīvu uzbrukumu.
Acīmredzami, Ukrainai sājā situācijā vispār nav sevi jāattaisno. Galu galā jau kopš 2014. gada Ukraina ir Krievijas agresijas upuris, kur visa karadarbība notiek Ukrainas, nevis Krievijas teritorijā.
Krievija var ziņot, cik vien vēlas par Ukrainas agresīvajām un uzbrūkošajām darbībām no dažādākajās propagandas platformām, bet katru šo izteikumu sagrauj kara realitāte. Galvenais ir minēt konkrētus faktus un pierādījumus par notiekošo, tos izplatot visās iespējamās starptautiskajās platformās ārējai auditorijai, kā arī vietējai, kas ir Krievijas propagandas varā.
“Baltkrievija”
Šogad Krievija, izmantojot Baltkrievijas politiskās krīzes priekšrocības, arvien vairāk izmantoja šo valsti savām informācijas operācijām pret Ukrainu.
Kopš 2020. gada vasaras Baltkrievijas politika, kas iepriekš saglabāja neitrālu nostāju pret Krievijas un Ukrainas konfliktu, piedzīvojusi radikālas pārmaiņas. No Baltkrievijas TV ekrāniem sāka izskanēt mokoši pazīstamas frāzes par “Banderaviešu Ukrainu”, kas papildinātas ar dažādiem attēliem, kā arī dīvaini uzsaucieni “atgriezties ģimenē”. Šī gada septembra sākumā pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko draudēja šķērsot robežu un atgriezt Ukrainu, piemēram, sakot: “Jūs tikai pagaidiet, jūs redzēsiet.” Savukārt septembra beigās, lai atvērtu Ukrainas fronti kopā ar Putinu, Lukašenko atsaucās uz ASV, kas it kā ierīkojusi savas militārās bāzes Ukrainā. Jāatzīmē – Ukrainā nav ārvalstu militāro bāzu, tikmēr Baltkrievijā būtiski palielinājusies Krievijas militārā klātbūtne. Ukraina nav devusi nekādus iemeslus šādiem paziņojumiem, jo tā nekad nav draudējusi Baltkrievijai.
Protams, Lukašenko agresīvā retorika apvienojumā ar mājieniem par kopīgām militārām darbībām ar Putinu pret Ukrainu, radīja vēl lielākas bažas un piesardzību.
Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zaļužnijs runāja par Krievijas lielās agresijas draudiem, jo īpaši saistība ar Baltkrievijas teritorijas izmantošanu, un ka ir jābūt gataviem uz to.
“Epidēmija”
Vēl viens analītiķu identificēts vēstījums, kas nu jau kļuvis par tradicionālu propagandistu līdzekli, ir dezinformācija par saslimstības ar Covid19 uzliesmojumu karavīru un militāro mācību dalībnieku vidū. Krievijas propaganda izplata viltus informāciju, ka Ukrainas militārpersonas militāro mācību laikā masveidā saslima ar Covid-19, bet Ukrainas valdība to noklusē, lai izpatiktu NATO vadībai. Krievija līdzīgus vētījumus arī izplatīja septembra sākumā pret Ukrainas jūrniekiem.
“Nometnes”
Analītiķi arī izceļ vēl kādu krievu stāstījumu – tas tiek veidots periodiski gadu no gada, ar mērķi iebiedēt okupēto teritoriju iedzīvotājus. Tas ir stāsts par filtrācijas nometnēm un civiliedzīvotāju cilvēku vairogiem.
Lai uzjundītu šo viltus informāciju, Krievijas propagandisti atkārtoti izmantoja epizodi no “Joint Efforts-2021”, kurā, kā vēsta leģenda, tika strādāts pie scenārija, kā atbloķēt militārā konvoja kustību, ko ieskauj civiliedzīvotāji.
Patiesībā iebrukuma laikā Krimā, kā arī turpmākā karadarbībā Donbasā tieši Krievijas militārie spēki un speciālo operāciju spēki bija tie, kuri izmantoja prokrieviskus civiliedzīvotājus vai Krievijas karavīrus, kuri bija pārģērbušies par civiliedzīvotājiem. Aiz šiem cilvēkiem strādāja krievu snaiperi, īstenojot vēl dažādus hibrīdubrukumu scenārijus. Turklāt pats Vladimirs Putins 2014. gadā žurnālistiem sacīja, ka plāno izmantot cilvēku vairoga taktiku pret Ukrainu.
“InformNapalm” secina – “Joint Efforts-2021” militārās mācības kārtējo reizi sniedz iespēju izcelt Krievijas informācijas un psiholoģisko operāciju galvenos stāstījumus un centienus. Krievijas propaganda apsūdzībās pret Ukrainu, šķietami, atspoguļo pašas darbības un hibrīduzbrukumu soļus, ko tā īstenojusi karā pret Ukrainu, cenšoties mērķauditorijas uzmanību novērst no jauniem informatīvajiem gadījumiem.
Krievija cenšas izveidot alternatīvu realitāti, lai liktu cilvēkiem aizmirst par patiesajiem agresijas faktiem un ienirt iedomātā informācijas pasaulē, kur agresors nav Krievija, bet gan Ukraina, kur cilvēku vairogus neveido Krievija, bet Ukrainas militārpersonas, kur ir vieta nepatiesai informācijai par Covid-19 pandēmiju un manipulācijām ar Baltkrieviju, cenšoties arī to iesaistīt karā. Izpratne par propagandas mehānismu un stāstījumiem ir kā informācija vakcīna, kas ļauj ātri atklāt citus informatīvos vīrusus un tos neitralizēt, pirms tie iesakņojas sabiedrības viedoklī.
