Minerālvielām bagātā valsts ir “ideāla laboratorija” Krievijas algotņu armijai jeb “Vāgnera grupai”, tāpēc Kremlis ir ieinteresēts paplašināt ietekmi Āfrikā, raksta izdevums “Financial Times”, kas pētījis algotņu grupas postošās darbības Centrālāfrikas Republikā (CĀR).
Kad tetovētie krievu kaujinieki ieradās Alindao, pilsētā Centrālāfrikas Republikas (CĀR) dienvidos, nemiernieki aizbēga, un vietējie ļaudis līksmoja. “Pirmais iespaids – viņi bija baltie cilvēki un ļoti lieli,” to atceras kāda 32 gadus veca vietējā iedzīvotāja Fatima. Viņa piebilst, ka ienācēji tomēr izskatījušies ļoti dīvaini, jo viņu ķermeņus klājuši dažādi tetovējumi – čūskas, galvaskausi, cilvēku galvas. Viņi it kā grasījušies vietējiem palīdzēt. Tomēr pavisam drīz no tuvējiem ciematiem sāka skanēt stāsti par laupīšanu un spīdzināšanu, slepkavībām un izvarošanām, līdz kādu dienu pagājušajā mēnesī viņi no mājām aizveduši arī Fatimas brāli.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka “Vāgnera grupa” ir privāta militāra kompānija, kas pieder Krievijas prezidenta Vladimira Putina pietuvinātajam oligarham Jevgēņijam Prigožinam. Algotņu grupas darbība nu jau aptvērusi teju visu pasauli, sākot ar kaujām frontes pirmajās līnijās Sīrijā un beidzot ar dimantu raktuvju apsardzi Centrālāfrikas Republikā. Taču bēdīgi slavenais grupējums līdz šim bijis visai slepens, tāpēc arī grūti pārbaudāms un sasaistāms ar konkrētiem kara noziegumiem.
Arī tie algotņi, kas uzbruka Alindao pilsētai un tās iedzīvotājiem, pieder pie “Vāgneriešu grupas”, kas palīdzēja CĀR prezidentam Fostēnam Arkānžam Tuadera (Faustin-Archange Touadéra) gāzt vietējos nemierniekus, izglābjot viņa vadīto valdību, liecina drošības, humanitāro un diplomātisko avotu rīcībā esošā informācija.
Šī gada jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka CĀR prezidents ir vāgneriešu ķīlnieks. Krievijas ietekme šajā valstī kopš 2018. gada tikai palielinājusies, CĀR atrodas liels “instruktoru” kontingents, kas apmāca vietējās armijas karavīrus. Kā ziņo avoti, iespējams, šajā valstī atrodas ap 3000 bruņotu Vāgnera kaujinieku, kamēr Krievija apgalvo, ka Centrālāfrikas Republikā ir tikai nedaudz vairāk par tūkstoti neapbruņotu militāro instruktoru.
Kā uzskata CĀR galvaspilsētas Bangi diplomāts, šeit algotņi var lieliski “parādīt, uz ko ir spējīgi, lai to pārdotu tālāk citām valstīm”, kas vēlas apspiest savus nemierus. Tāpat vāgneriešu varas nostiprināšana CĀR arī ļauj Maskavai savā ziņā atgūt daļu no Aukstā kara laikmeta ietekmes Āfrikā, ko tā ir zaudējusi pēdējo desmitgažu laikā, vienlaikus pretojoties Rietumiem ar zemām politiskajām un monetārajām izmaksām, norāda eksperti.
Turklāt savā ceļā algotņi ir pārņēmuši arī zelta un dimantu ieguves apgabalus, uzbrukuši musulmaņu un fulanu etniskajām minoritātēm, un viņiem ir bijuši vairāki strīdi ar 15 000 cilvēku lielās ANO miera uzturēšanas operācijas “Minusca” dalībniekiem.
Uz jautājumiem, ko “Financial Times” nosūtīja J. Prigožina ēdināšanas uzņēmumam par “Vāgnera grupas” darbību CĀR, Starptautiskās drošības virsnieku arodbiedrības vadītājs Aleksandrs Ivanovs rakstiski atbildēja , ka Āfrikas valstī šobrīd neatrodas “liels skaits krievu algotņu, savukārt krievu instruktori, kuri, kā apgalvo Kremlis, turp nosūtīti, nav bijuši iesaistīti nevienā kaujā vai komerciālā darbībā.”
Tikmēr izskan informācija, ka Krievijas algotņu grupas vadītājs jau atradis jaunus klientus saviem pakalpojumiem visā Āfrikā, tostarp Mozambikā, Madagaskarā, Sudānā un Lībijā, kur ANO viņus jau apsūdzējis iespējamo kara noziegumu izdarīšanā. Viens no nākamajiem klientiem varētu būt arī Mali, bijusī Francijas kolonija, kur valdošā militārā hunta jau vedot sarunas par 1000 algotņu nolīgšanu pēc tam, kad Parīze paziņoja, ka uz pusi samazinās savu 5000 karavīru lielā kontingenta skaitu cīņā pret džihādistu nemierniekiem Sāhelas reģionā.
Mali hunta baidās, ka Francijas izstāšanās no operācijas un karavīru skaita samazināšana varētu pasliktināt drošības situāciju, tāpēc meklē “citus partnerus”. Un jauno partneru piesaistē noder pozitīvās atsauksmes no CĀR prezidenta, jo Bangi vērsās pie Krievijas, kad Francija izveda karaspēku pēc trīs gadus ilgas misijas, nespējot apspiest asiņaino pilsoņu karu. Francijas reputācija CĀR un citās bijušajās kolonijās, tostarp Mali, šobrīd esot tik zema, ka pat tie, kuri nosoda Krievijas klātbūtni, redz šādai sadarbībai nelielu “zelta maliņu”.
“Esmu ļoti priecīgs, ka franču ietekme ir sarukusi un kļūst arvien mazāka. [Tā ir] viena no lielākajām lietām, kas padara CĀR prezidentu Tuadera populāru,” saka Gervais Lakasso, mākslinieks un aktīvists CĀR galvaspilsētā Bangi.
Saskaņā ar to valstī “nav citu spēku” kā tikai Krievijas, ANO un Ruandas karavīri. Arī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskavas instruktori CĀR darbojas legāli un palīdzējuši “CĀR armijai būtiski palielināt kaujas kapacitāti, kā rezultātā tās vienības ir nodarījušas ievērojamus zaudējumus dažādu nelegālu bruņotu grupējumu kaujiniekiem”.
Bet Sorča Makleoda, ANO Cilvēktiesību padomes algotņu darba grupas locekle, sacīja, ka krievi “ir iesaistīti ne tikai cilvēktiesību pārkāpumos, bet, iespējams, arī kara noziegumos". Tikmēr CĀR premjers Dondra norāda, ka “ikreiz, kad bijuši pārkāpumi, tiklīdz valdība tiek informēta, nekavējoties tiek sākta izmeklēšana”, uzsverot, ka lielāko daļu noziegumu izdarījuši bruņoti grupējumi.
Pagājušajā mēnesī CĀR valdība nāca klajā ar ziņojumu, kurā pirmo reizi tika atzīts, ka Krievijas instruktori ir izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus. Taču Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā par šo neesot informēta. “Ja mājieniem par viņu zvērībām būtu kāds reāls pamats un vietējie iedzīvotāji aktīvi protestētu, CĀR vadība diez vai būtu uzstājusi uz turpmāku speciālistu klātbūtni no Krievijas,” teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Nav gan skaidrs, kā Krievijas kaujiniekiem maksā par viņu pakalpojumiem. Ar Vāgneru saistītie uzņēmumi, tostarp ASV sankcijām pakļautais Bangi bāzētais Krievijas uzņēmums “Lobaye Invest” un citi jau iekļuvuši CĀR kalnrūpniecības sektorā.
Daži opozīcijas pārstāvji un ārvalstu amatpersonas norāda, ka tas ir viens no veidiem, kā valdība viņiem kompensē. Tā kā starptautiskie donori – ES un Pasaules Banka – Centrālāfrikas Republikai nodrošina aptuveni pusi no valsts 400 miljonu ASV dolāru lielā gada budžeta, “mēs nevaram izslēgt, ka donoru nauda tiek novirzīta arī algotņu samaksai”, sacīja ārvalstu amatpersona Bangi.
“Sanāk, ka savā ziņā [ES] un Pasaules Banka maksā algotņiem, un tas ir ļoti neērts stāvoklis,” sacīja kāds cits diplomāts Bangi. Tikmēr Starptautiskās drošības virsnieku arodbiedrības vadītājs A. Ivanovs norāda, ka Krievijas instruktoriem nav “nekādas saistības ar zelta un dimantu ieguves kontroles sagrābšanu”.
Šī gada 30. maijā ANO miera uzturēšanas operācijas “Minusca” amatpersona Denīze Brauna devās uz rajonu netālu no robežas ar Čadu, lai izmeklētu iespējamos nacionālās armijas cilvēktiesību pārkāpumus. Publiskā ANO ziņojumā norādīts tikai tas, ka “divpusēji izvietotie un citi drošības darbinieki traucējuši Braunas vadītajai ANO delegācijai piekļūt vajadzīgajam rajonam”.
Tomēr vairāki avoti, kas bija lietas kursā par šo incidentu, sacīja, ka tad, kad Brauna un viņas vadītā ANO delegācija nolaidās ar helikopteru, Krievijas algotņu spēki apmācījusi kādu grupu darboties ar Kalašņikova sistēmas triecienšautenēm “AK-47”, kas liecina par visatļautību, ar kādu viņi darbojas CĀR. Kā norādījis kāds Bangi drošības dienesta veterāns, “tas ir slikts šovs. Viņiem nav nekādu noteikumu”.
Bet jau minētais A. Ivanovs liedzies, ka nav zinājis par šo incidentu, norādot, ka ANO pārstāve D. Brauna nav informējusi CĀR Aizsardzības ministriju par savu ceļojumu, turklāt viņas vietējo noteikumu “nezināšanas dēļ viņas neapstiprināto lidojumu varēja interpretēt kā dzīvības vai nāves draudus”. Tikmēr vairāki diplomāti un humanitārie darbinieki jau brīdinājuši, ka tas ir tikai laika jautājums, kad starp krieviem un ANO miera uzturēšanas misijas darbiniekiem varētu izvērsties īsta vardarbība.
“Tas ir pilnīgs haoss, mums nebija citas izvēles, kā bēgt,” viņš saka, piebilstot, ka algotņi nozaguši visus viņa naudas iekrājumus un visu, kas gadījies pa rokai, ieskaitot vecas drēbes, skārda kannas, ūdens pudeles, aplaupot jau tā nabadzīgos cilvēkus.
“Kam viņiem vajadzīgas mūsu vecās bikses? Pirmo reizi, kad viņi ieradās, bijām ļoti laimīgi, domājām, ka beidzot mūsu ciešanas no bruņotajām grupām beigsies, jo viņi ir šeit, lai palīdzētu valdībai un glābtu mūs. Bet galu galā mēs sapratām, ko viņi dara… un tagad mēs glābjam savas dzīvības,” viņš saka.
Jau ziņots, ka algotņu armijas jeb “Vāgnera grupas” dibinātājs un komandieris ir Krievijas bijušais speciālo spēku operāciju vienības kaujinieks un desantnieks Dmitrijs Utkins. Viņš pats agrāk bijis pazīstams ar iesauku “Vāgners”, ko ieguvis savas pastiprinātās intereses par nacistisko Vāciju dēļ, kas popularizēja komponista Riharda Vāgnera mūziku.
