Augot bažām par iespējamu Krievijas plaša mēroga iebrukuma gatavošanu Ukrainā, telefona sarunu aizvadījuši ASV un Krievijas bruņoto spēku štābu priekšnieki, tikmēr Ukraina un Krievija arvien pamanāmāk gatavojas iespējamai bruņotai sadursmei, rīkojot arvien jaunas mācības.
Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā trauksmi par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā cēla ASV. Kardināli mainījusies arī Ukrainas varas iestāžu attieksme. Ja vēl mēneša sākumā Ukrainas amatpersonas atzina, ka Krievijas spēku pārvietošana pie tās robežām un okupētajās teritorijās nav nekas cits kā spēka demonstrācija, tad aizvadītās nedēļas nogalē Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs ģenerālleitnants Kirilo Budanovs atzina, ka, vadoties no saņemtās izlūkošanas informācijas, secināms, ka Krievija Ukrainā varētu iebrukt jau nākamā gada janvārī vai februārī. Atšķirībā no 2014. gada invāzijas, šis varētu būt plaša mēroga uzbrukums ne tika no Krievijas puses, bet arī no okupētās Krimas un Baltkrievijas teritorijas.
Lai gan Krievija aizvien turpina noliegt ASV paustos brīdinājumus kā nepatiesus, tā turpina palielināt gatavību saviem bruņotajiem spēkiem, kas atrodas Ukrainai piederošajā un okupētajā Krimā.
Tikmēr telefona sarunu, pārrunājot “aktuālos starptautiskās drošības jautājumus” aizvadījuši ASV Bruņoto spēku apvienoto štābu priekšnieks ģenerālis Marks Millijs un Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
Kā norāda Pentagons, telefona sarunā puses diskutējušas par “ar drošību saistītiem jautājumiem un jautājumiem, kas rada rūpes par drošību.”
Neraugoties uz abu valstu bruņoto spēku vadītāju sarunām, otrdien Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apsūdzējis Vašingtonu situācijas eskalācijā, nosūtot stratēģiskos bumbvedējus, lai tie mācību “Globnal Thunder” ietvaros trenētos kodoluzbrukumiem pa mērķiem Krievijas teritorijā.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka ASV, reaģējot uz iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā, cenšas koordinēt savas darbības kopā ar Eiropas sabiedrotajiem, izstrādājot kopīgu sankciju un militārā atbalsta paketi, lai Krieviju atturētu no šī soļa.
ASV raidsabiedrība CNN otrdien ziņoja, ka ASV Krievijas iebrukuma gadījumā varētu vērst sankcijas pret Krievijas gāzes eksporta cauruļvada “Nord Stream” projektu. Tāpat sankcijas tiktu vērstas kā pret pašu Krievijas autoritāro līderi Vladimiru Putinu, tā arī pret viņam pietuvinātiem cilvēkiem.
ASV šobrīd izskata iespējas par papildus bruņojuma nosūtīšanu Ukrainai. Šo piegāžu vudū varētu būt ne tikai prettanku raķetes “Javelin” un mīnmetēji, bet arī pārnēsājamās zenītraķetes “Stinger” un iepriekš ASV Afganistānas armijai iegādātie, bet nepiegādātie daudzfunkcionālie helikopteri Mi-17.
