ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ paziņoja, ka ASV tiešāk iesaistīsies sarunās par konflikta atrisināšanu starp Krieviju un Ukrainu, taču eksperti uzskata, ka šādas sarunas Baltā nama saimniekam var radīt iekšpolitiskas problēmas.
Administrācijas amatpersonas ļāvušas noprast, ka ASV izdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā oficiāli piešķirtu zināmu autonomiju Austrumukrainas teritorijām, ko pašreiz kontrolē Maskavas atbalstītās kaujinieku bandas. Nedefinētu "īpašo statusu" šīm teritorijām paredzēja pamiera vienošanās, kas ar Vācijas un Francijas starpniecību tika noslēgta 2015.gadā, bet šī vienošanās tā arī nav izpildīta.
Taktiskumu no Baidena prasīs arī Ukrainas vēlme pievienoties NATO.
ASV un NATO ir noraidījušas Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasības, lai tās Ukrainai uz visiem laikiem atteiktu pievienošanos aliansei. Taču augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersonas Kijevai norādījušas, ka tās dalība NATO, visticamāk, tuvākajā desmitgadē netiks apstiprināta, atklājis avots, kas informēts par šīm privātajām sarunām.
Baidenam nenāksies viegli pierunāt ukraiņus daļēji samierināties ar reālo situāciju Austrumukrainā, vienlaikus neradot iespaidu par piekāpšanos Putinam. Šāda piekāpšanās, no vienas puses, varētu iedrošināt Kremļa saimnieku, bet no otras - izsaukt republikāņu nosodījumu.
Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Stīvens Paifers izteicies, ka Ukraina var tikt lūgta nedaudz piekāpties, tostarp nodot Donbasa vietējo iestāžu kontrolē veselības aprūpi, policiju un skolas.
"Taču nesaskatu iespēju, ka Vašingtona varētu mudinātu ukraiņus spert soļus, kas apdraudētu viņu suverenitāti vai nacionālās valdības spējas pieņemt lēmumus," atzinis Paifers.
Baidens videosamitā ar Putinu otrdien piedāvāja ASV iesaistīties sarunās kopā ar Eiropas partneriem ne tikai par konfliktu ar Ukrainu, bet arī par Putina iebildumiem pret NATO paplašināšanos.
Šodien Baidenam paredzēta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
NATO nav atteikusies no solījuma Ukrainai, ka tā kādreiz varēs kļūt par alianses dalībvalsti, taču konkrētu grafiku tā nav piedāvājusi. Jau pirms pašreizējās krīzes Ukraina bija tālu no pievienošanās šai organizācijai.
Tomēr kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja un anektēja Krimu, kā arī izvērsa karadarbību Ukrainas kontinentālajā daļā, ASV un citas NATO valstis ir palīdzējušas Ukrainai stiprināt savu aizsardzību.
Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans preses konferencē Baltajā namā pēc Baidena videosamita ar Putinu uzsvēra, ka Ukrainai vēl pavisam nesen ir piegādāta palīdzība aizsardzības jomā un šāda palīdzība tiks sniegta arī turpmāk.
ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs trešdien pavēstīja, ka Ukrainai šonedēļ piegādāti vieglie ieroči un munīcija.
Rietumos un Kijevā nerimst bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežām un par iespējamo Krievijas plānoto jauno uzbrukumu Ukrainai.
Maskava šos apgalvojumus noraidījusi un pārmetusi Ukrainai, ka tā izvietojusi 120 000 karavīru apgabalos, kas robežojas ar teritorijām, kuras kontrolē Krievijas apbruņotās kaujinieku bandas.
Pagājušajā nedēļā publiskotajos ASV izlūkdienestu ziņojumos teikts, ka Krievija ir izvietojusi 70 000 karavīru pie Ukrainas robežām, iespējams, gatavojoties uzbrukumam nākamgad.
Baidens videosamitā brīdināja Putinu par bezprecedenta sankcijām, ja Krievija uzbruktu Ukrainai.
Pēc sarunas ar Zelenski ASV prezidents plāno telefonsarunas ar NATO Austrumeiropas dalībvalstu līderiem, lai apspriestu savu videosamitu ar Putinu un bažas par karu Ukrainā.
Pirms un pēc videosamita ar Putinu ASV prezidents runāja ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderiem.
Francija un Vācija ir iesaistītas tā dēvētajā Normandijas grupā, kurā ietilpst arī Krievija un Ukraina. Šīs valstis sarunās centušās atrast risinājumu Maskavas un Kijevas konfliktam, bet pagaidām nesekmīgi.
"Mēs ceram, ka līdz piektdienai varēsim jums (..) pavēstīt, ka mums ir tikšanās augstākā līmenī," trešdien sacīja Baidens. "Ne tikai ar mums, bet ar vismaz četriem no mūsu lielākajiem NATO sabiedrotajiem un Krieviju," viņš piebilda. Sanāksmēs tiks runāts par Krievijas bažām saistībā ar NATO un iespējām mazināt spriedzi.
Jautāts par nepieciešamajiem kompromisiem no Ukrainas puses, Salivans otrdien žurnālistiem sacīja, ka "ukraiņi nākuši klajā ar konstruktīvām idejām, kā virzīt diplomātiju uz priekšu. Mēs to iedrošinām."
Saskaņā ar 2015.gada vienošanos Ukraina piekrita mainīt savu konstitūciju, lai pielāgotos abu prokrievisko bandu pašpasludināto republiku "īpatnībām" un legalizētu to "īpašo statusu". Vairāki analītiķi gan norāda, ka vienošanās nekonkrētība un dažas pretrunīgas prasības padara tās noteikumus faktiski neizpildāmus.
Ukraina ir gatava iesaistīties sarunās par "īpašā statusa" definēšanu, tostarp iespējamām izmaiņām, kas ir saistītas ar kultūras un valodu atšķirībām Donbasā, kur ir lielāks tā dēvēto krievvalodīgo īpatsvars, izteicies avots, kas ir informēts par privātajām sarunām starp Kijevu un Vašingtonu.
Taču Ukraina noraidīs visas izmaiņas, kas reģionam piešķir faktiskas veto tiesības pār nacionālo politiku, uzsvēris avots.
Bijušais ASV vēstnieks Maskavā Aleksandrs Veršbovs paudis viedokli, ka agrāko sarunu atdzīvināšana Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas diplomātu starpā varētu būt solis uz priekšu, sevišķi, ja sarunās iesaistās ASV.
Veršbovs intervijā pirms Baidena un Putina videosamita sacīja, ka vēl viena iespēja būtu paralēli šīm sarunām atjaunot ASV un Krievijas sarunu kanālu, kas tika izmantots bijušā prezidenta Baraka Obamas laikā.
Tomēr Veršbovs uzsvēris, ka sarunas būtu jāved, saskaņojot ar Ukrainu, nevis tai nezinot vai piespiežot Ukrainu pieņemt tai netīkamus kompromisus.