Maskava aicinājusi ASV nesniegt turpmāku militāru palīdzību Ukrainai, brīdinot, ka tā “gandrīz pabeigusi” savu bruņoto spēku savilkšanu pie Krievijas robežas ar Ukrainu, kur šobrīd atrodas vairāk nekā 127 000 karavīru, vēsta ASV žurnāls "Newsweek".
Brīdinājums no Krievijas vēstniecības Vašingtonai izskanēja laikā, kad ASV Valsts sekretārs Antonijs Blinkens trešdien ieradās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā uz krīzes sarunām pirms kārtējā diplomātiskā spiediena, lai novērstu Krievijas iebrukuma iespējamību tās kaimiņvalstī.
Pēc neveiksmīgajām Maskavas un Rietumu sarunām pagājušajā nedēļā, gaidāms, ka A. Blinkens šo piektdien Ženēvā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
“Facebook” ierakstā otrdienas vakarā Krievijas vēstniecība Vašingtonā paziņoja – ja ASV ir "patiesi apņēmušās diplomātiskajiem centieniem atrisināt Ukrainas iekšējo konfliktu", tai "jāatsakās no plāniem piegādāt jaunas ieroču partijas Ukrainas bruņotajiem spēkiem".
Savukārt trešdien, ziņojot par Krievijas vēstniecības paziņojumu “Facebook”, Krievijas ziņu aģentūras atsaucās uz telekanālā “CNN” pausto informāciju, ka decembrī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apstiprinājusi sniegt palīdzību Ukrainai 200 miljonu dolāru apmērā.
Krievijas vēstniecība arī attaisnoja sava karaspēka kustību, kas notiek "uz pašu zemes", kā " tās suverēnās tiesības".
Tā arīdzan noraidīja apgalvojumus, ka Krievija ir iekļāvusi Baltkrieviju kā iespējamo iebrukuma vietu Ukrainā, aicinot izbeigt "histēriju", kas varētu virzīt Kijevu "uz jaunām provokācijām", sakot, ka "Krievija nevienam negrasās uzbrukt ".
Novērtējumā arī teikts, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija uz robežu ir pārvietojusi "munīcijas krājumus, lauka hospitāļus un drošības dienestus", kas, pēc Kijevas teiktā, "apstiprina gatavošanos uzbrukuma operācijām".
Tāpat tajā vēstīts, ka Austrumukrainā atrodas vairāk nekā 3000 Krievijas bruņoto spēku personāla, ko atbalsta vairāk nekā 35 000 karavīru. Šajā Ukrainas daļā konflikts plosās jau kopš 2014.gada, un Maskava vairākkārt ir noliegusi jebkādu militāru līdzdalību tajā.
Pēc pagājušās nedēļas sarunām kāds augsta ranga Krievijas diplomāts laikrakstam “The New York Times” sacīja, ka sarunas pamazām nonāk "strupceļā", norādot uz iespēju, ka Maskava varētu atteikties no diplomātijas.
Analītiķi un Rietumu amatpersonas ir paziņojušas, ka, ja sarunas nerezultēsies ar vienošanos, Krievija varētu veikt citus pasākumus, piemēram, mainīt savu kodolraķešu arsenālu, tādējādi tieši apdraudot ASV.
Krievijas amatpersonas joprojām vēlas saņemt rakstisku ASV atbildi uz tās decembrī izteiktajām prasībām, kas efektīvi mazinātu NATO klātbūtni un atjaunotu Krievijas dominējošo stāvokli Austrumeiropā, ko ASV noraidīja kā "neizpildāmas".
