Neviena valsts Eiropas Rietumos nevēlas konfliktu ar Krieviju, taču Ukrainai ir tiesības aizstāvēties un pieņemt palīdzību, tai skaitā arī bruņojuma veidā no NATO un citām partnervalstīm. Tā 24. janvārī intervijā “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Jau vēstīts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sniegs palīdzību Ukrainai, tai skatā arī bruņojuma veidā. Latvija un Lietuva sūtīs uz Ukrainu raķešu sistēmas “Stinger”, bet igauņi – raķešu sistēmas “Javelin”. Tāpat Latvija atbalstīs Ukrainas bruņotos spēkus arī ar individuālo ekipējumu un sausās uzturdevas pakām.
Pēc ārvalstu izlūkdienestu vērtējuma Krievija pašlaik netālu no Ukrainas robežas izvietojusi vairāk nekā 125 000 karavīru, radot aizvien pieaugošas bažas par potenciālo uzbrukumu. Vienlaicīgi Krievija noliedz, ka tai būtu jebkādi nodomi veikt militāru iebrukumu kaimiņvalstī, apsūdzot ASV un citas NATO dalībvalstis provocēšanā un situācijas dramatizēšanā.
"Mēs esam nopietni nobažījušies par situāciju Ukrainas pierobežā, un piekrītam, ka Ukrainas tautai ir tiesības aizstāvēties," 24. janvāra radio intervijā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa jau ir solījušas nopietnas sekas gadījumā, ja Krievija tomēr iebruktu Ukrainā, tostarp ļoti stingras ekonomiskās sankcijas.
A.Pabriks sacīja, ka, viņaprāt, Kremlis varētu mēģināt pievienot tās teritorijas, kurās jau kopš 2014. gada atrodas Krievijas atbalstītie separātisti Ukrainas Austrumu reģionos - Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Tāpēc Rietumiem ir jābūt gataviem atbildēt uz šādu iespējamo Krievijas gājienu, jo tas “nozīmēs, ka jauna kara it kā nav, bet, no otras puses, tas nozīmētu Krievijas karaspēka papildu izvietošanu teritorijā, kas likumīgi ir Ukrainas teritorija,” sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka nu jau gandrīz astoņus gadus ilgais karš Ukrainas Austrumos kopš 2014. gada ir prasījis vairāk nekā 13,200 ukraiņu dzīvības.
Tas, ko atšķirībā no 2014. gada Krievija ir izdarījusi tagad – paralēli masveida karaspēka savilkšanai pie Ukrainas robežām tā arī izveidojusi arī sarakstu ar “drošības garantijām” jeb prasībām ASV un NATO, tostarp par NATO spēku izvešanu no Austrumeiropas un tālāku nepaplašināšanos. Tāpat Maskava vēlas, lai Ukrainai nebūtu nekādu cerību jebkad pievienoties NATO aliansei.
Vašingtona un tās sabiedrotie apgalvo, ka daudzas Krievijas prasības vispār nav apspriežamas, taču ir gatava ar Krieviju apspriest citus aktuālus jautājumus – ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un uzticības veicināšanas pasākumus. Jāsaka gan, ka līdz šim notikušajās sarunās starp Krieviju un Rietumiem pagaidām nav izdevies panākt kādu izrāvienu, kas dotu cerību, ka Krievija situāciju pie Ukrainas robežām varētu deeskalēt.
