Jau kopš nelikumīgās un starptautiski neatzītās Ukrainai piederošās Krimas pussalas sagrābšanas Krievija turpina tur īstenot gan karaspēka savilkšanu, gan arī būtiski ierobežot jūras satiksmi šajā reģionā, uzskatot arī ūdeņus ap Krimas pussalu par savu teritoriju. Tas Dienvidukrainu padarītu praktiski neaizsargātu pret Krievijas potenciālajiem uzbrukumiem.
Krievija jau pašlaik demonstrē savas izteiktās priekšrocības, atrodoties Azovas jūrā, tāpēc, iespējams, Kremlis var bloķēt arī Kerčas šaurumu un tos jūras ceļus, kas ved uz Ukrainas ostām uz rietumiem no Krimas, piemēram, Odesu. Šāda blokāde Ukrainu “nospiestu uz ceļiem” arī ekonomisko apstākļu dēļ.
Turklāt 2014. gadā, Krievijai okupējot Krimu, Ukraina zaudēja gandrīz visu savu no Padomju Savienības mantoto karakuģu floti. Pēc Krimas okupācijas Ukrainas Jūras spēku sastāvā palika tikai fregate "Hetman Sahaydac”, turklāt Krievija var pievienot savai Melnās jūras flotei dažus kuģus, kas pašlaik atrodas Vidusjūras Austrumu daļā. Krievijai ir arī labāka infrastruktūra uz sauszemes, īpaši tas attiecas uz objektiem un ostām Krimā, bez tam Krievijas militāristiem ir izcilas uguns spējas no savām sauszemes pozīcijām. Krimā izvietotas arī pretkuģu raķešu sistēmas “Bal” un “Bastion”, līdz ar to neviens lielāks kuģis nevar iebraukt un izbraukt no ostām nepamanīts.
Tikmēr Ukraina savu pirmo jauno kruīza raķešu “Neptun” piegādi plāno saņemt ne ātrāk kā pēc dažiem mēnešiem, bet Krievija var izdomāt slēgt Kerčas šaurumu, lai Azovas jūru padarītu par Krievijas “ezeru”.
Tas pavērtu ceļu potenciālam uzbrukumam Ukrainas krastam un ļautu sagrābt Mariupoles un Berdjanskas ostas, kur uzturas mazie Ukrainas kuģi Azovas jūrā.
Ņemot vērā šādu militāro disproporciju, vēl pastāv risks, ka Krievijas militāro operāciju ietvaros, apvienojot Krievijas kontingentu Piedņestrā, varētu notikt desantnieku izsēšanās Odesā. Šāda uzbrukuma operācijas novērstu Ukrainas armijas uzmanību, kamēr Krievijas militārie spēki varētu mēģināt īstenot uzbrukumu no Krimas puses.
