Pirmie signāli, ka Krievija gatavo pret Ukrainu vērstu militāru agresiju, parādījās jau 2021. gada pavasarī. Marta beigās izskanēja informācija, ka Krievijas bruņotie spēki mērķtiecīgi tiek savilkti Ukrainas robežu tuvumā. Un pārējie notikumi sekoja ar "sniega bumbas" efektu. "Sargs.lv" atskatās uz tiem, iezīmējot būtiskākos.
Tāpat situācija kļuva aizvien nestabilāka arī Ukrainas Austrumos – Krievijas separātistu kontrolētajā Donbasa reģionā. Lai arī tur jau sen izsludināts uguns pārtraukšanas režīms, tas no Krievijas puses regulāri tiek pārkāpts, nemitīgi vainojot Ukrainas karavīrus dažādās provokācijās.
Tā, piemēram, 2021. gada aprīļa sākumā Maskavas atbalstītie teroristiskie grupējumi Austrumukrainā vienas diennakts laikā uguns pārtraukšanas režīmu pārkāpa 14 reizes. Vienā no apšaudēm ar šķembu tika ievainots arī civiliedzīvotājs un divi Ukrainas bruņoto spēku karavīri. Šī “pamiera” laikā teju ik dienu no separātistu lodes krīt vismaz viens Ukrainas karavīrs.
Līdztekus pastiprinātajām militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežas Kremlis pērnā gada pavasarī uzdrošinājās brīdināt Rietumvalstis neatbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus, pārmetot, ka tieši Rietumi ir tie, kas provocē iespējamo konfliktu, pret kuru Krievijai tagad ir jāaizstāvas.
Pērnā gada vasara bija samērā mierīga, taču jaunas militārās tehnikas savilkšana pie Ukrainas ar jaunu sparu atsākās 2021. gada novembrī – par to brīdināja arī ASV satelītattēli. Tie parādīja, ka Ukrainas tuvumā atrodas daudzas Krievijas armijas vienības, kas aprīkotas ar “T-80U” kaujas tankiem un pašgājēju artilēriju, turklāt vēlāk šim bruņojumam pievienojās arī tuvās darbības raķešu sistēmas “Iskander”.
Jau tolaik Ukrainas robežu tuvumā bija sapulcinātas Krievijas taktiskās bataljona līmeņa kaujas grupas, kuras ieņēmušas izejas pozīcijas. Lai novērstu Krievijas agresiju pret Ukrainu, ASV mudināja Eiropas sabiedrotos kopīgi strādāt pie ekonomisko un militāro risinājumu paketes.
Lai runātu ar Krieviju un atturētu to no iespējamā iebrukuma, 2021. gada decembra sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu tikšanās laikā Stokholmā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Šāds brīdinājums izskanēja laikā, kad Kremlis paziņoja, ka jebkuri mēģinājumi tās nelikumīgi okupēto Ukrainai piederošo Krimas pussalu atgriezt Ukrainas sastāvā tiks uzskatīti par “tiešu draudu” Krievijai, kam būs attiecīgas sekas.
NATO valstis ir vienisprātis, ka šādas prasības ir nepieņemamas un par tām nav jēgas diskutēt pēc būtības. Interesanti, ka šīs prasības neietvēra nekādas saistības pašai Krievijai, faktiski tās paredzēja Eiropas sagatavošanu jaunai Krievijas ofensīvai, kamēr NATO aizsardzība tiek neitralizēta.
2022. gads iezīmēja Krievijas un NATO partneru politiskā dialoga sākumu. Dažādos formātos ar Krieviju pie viena galda sēdās gan ASV, gan NATO, gan atsevišķas alianses dalībvalstis.
Kā janvāra beigās paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Krievija vēlas godīgu sarunu ar Rietumiem. Viņš sacīja, ka Krievija veiks atbildes pasākumus, ja neizdosies vienoties ar Rietumiem par izteiktajām "drošības garantijām". Šajā laikā teju katrā Krievijas retorikā izskanēja, ka sekas šo noteikumu neievērošanai būs “militāri tehniskas”.
Taču Kremlis nebija rēķinājies, ka šajā jautājumā NATO dalībvalstis būs tik saliedētas un arī aktīvi palīdzēs Ukrainai, uz turieni sūtot gan ieročus, gan sniedzot cita veida atbalstu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar jauniem skaļiem paziņojumiem – gadījumā, ja Ukraina kādreiz pievienotos NATO, tas varētu izraisīt karu starp Krieviju un aliansi.
Taču šī gada februāris katru dienu nesa aizvien satraucošākas ziņas par pamiera pārkāpumiem Austrumukrainā, Krievijas militārajām mācībām, tai skaitā kopā ar Baltkrieviju, pie Ukrainas robežām. Tāpat izskanēja informācija, ka Krievija uzsākusi arī tā saukto “Vagner” kaujinieku pārvietošanu uz Austrumeiropu, lai tie būtu separātistu atbalsts.
Par spīti pieaugošajām bažām, Ukrainas armija un visa tauta pauž aizvien stingrāku nostāju un gatavību stāvēt un krist par savu valsti. Tikmēr pie Ukrainas robežām izvietoto Krievijas karavīru skaits jau krietni pārsniedz 100 000.
Krievija arī nenocietās izrādīt savu "humora izjūtu", izplatot propagandas video ar inscenētu Ukrainas uzbrukumu.
Jau februāra vidū bažās par drošības situāciju Ukrainas Austrumos, savas vēstniecības no Kijevas uz Ļvovu pārcēla vairākas valstis. Tāpat Kanāda un ASV informēja, ka Ukrainā esošos karavīrus, kuri tur uzturējās apmācību operācijas ietvaros, uz laiku pārvietos uz citu vietu Eiropā. Bailēs par gaidāmo Krievijas iebrukumu valsti pameta arī daudzi Ukrainas oligarhi un ietekmīgie.
Vienlaicīgi Krievija nāk klajā ar ziņām, ka tā it kā atvilks daļu sava karaspēka no Ukrainas robežas, taču šim paziņojumam nav nekāda pamatojuma, jo nekas neliecina par karavīru un bruņutehnikas došanos prom. Tā vietā pēc dažām dienām Putins apmeklē pierobežā notiekošās militārās mācības, kurās, cita starpā, tiek izmēģinātas arī ballistiskās un spārnotās raķetes.
Šajā laikā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji ziņo par pamiera pārkāpumu skaita "dramatisku pieaugumu" uz frontes līnijas Ukrainas Austrumos.
20. februāris nāk ar ziņām, ka Krievija jau sastāda “nošaujamo sarakstus”, kuros ir politiskie oponenti, pretkorupcijas aktīvisti un trimdā dzīvojošie Baltkrievijas un Krievijas disidenti. Tapāt ir ziņas, ka Krievijas karaspēks pēc mācībām paliks Baltkrievijā, lai veiktu "kaujas gatavības pārbaudi". Kā iemeslu šādam lēmumam Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins minēja militārās aktivitātes pieaugumu pie Baltkrievijas un Krievijas ārējām robežām un situācijas saasināšanos Donbasā.
21. februārī arī ASV izlūkdienesti brīdina, ka pēc viņu rīcībā esošās informācijas Putins devis pavēli par iebrukumu Ukrainā. Paralēli sociālajos tīklos strauji izplatās ieraksti par Luhanskas pilsētas dzīvojamo rajonu apšaudi ar smago artilēriju, kamēr Kremļa kontrolētie mediji aktīvi gatavo Krievijas auditoriju karam.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norāda, ka Krievijas iedzīvotājiem aktīvi tiek izplatīti dažādi stāsti par ukraiņu it kā genocīdu pret krieviem, Ukrainas organizētiem sprādzieniem un apšaudēm, humanitāro krīzi Donbasā un Luhanskā. Tas ir farss, kas tiek pasniegts ļoti ticamā veidā.
