Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis uzbrukumu Ukrainai, un Krievija ar vardarbīgiem līdzekļiem cenšas panākt Ukrainas politiskās vadības un ārpolitiskā kursa maiņu, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas, ceturtdienas rītā “Latvijas Radio” pauda vairāki aizsardzības politikas eksperti.
Jau no rīta sarunā ar “Latvijas Radio” Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis uzsvēra: “Krievija operē ar terminu “speciālā militārā operācija”, taču, viņaprāt, tas neapstāsies ar Donbasu. Tas, kā Krievija pievilka karaspēku, liecināja par plānotu karu. CNN aptaujā 50% Krievijas iedzīvotāju bija par iebrukšanu Ukrainā, domājot par to, ka noteikti ir daļa, kas gan šo lēmumu uzskata par absurdu.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien sasaucis valdības ārkārtas sēdi. Viņš ziņoja, ka šovakar plānota arī Eiropadomes līderu tikšanās, kuras laikā K. Kariņš aicinās ieviest visas smagākās maksimālās sankcijas pret Krieviju, kā arī aicinās atvērt durvis Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš “Latvijas Radio” rīta raidījumā uzsvēra, ka Krievijas prezidentam V. Putinam būs jāuzņemas visa atbildība par sekām, iebrūkot Ukrainā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pagājušajā naktī Latvijā ieradās arī ASV sabiedrotie, un šis atbalsts turpināsies. Arī Kanādas valdība lēmusi par karavīru skaita palielināšanu Ādažu bāzē izvietotajā NATO kaujas grupā, “Mēs turpināsim īstenot gan mācības, gan novērot situāciju pie mūsu robežām un kaimiņvalstīs, kā arī turpināsim sniegt atbalstu sabiedrībai gan Covid pandēmijas apkarošanai, gan Valsts robežsardzei. Mums spēka pietiks,” apliecināja ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Tikmēr atvaļinātais NBS pulkvedis Igors Rajevs uzsvēra - pagaidām publiskajā telpā vēl ir tikai informācijas drumstalas, ko varam iegūt no atvērtiem avotiem. Taču pēc visa notiekošā izskatās, ka Krievija sākusi pilna mēroga uzbrukuma operāciju ar mērķi Kijevā mainīt varu.
Tāpat viņš aicināju cilvēkus, kuri klausās Krievijas mediju kanālus, būt pietiekoši nobriedušiem, lai atšķirtu patiesību no klajas propagandas. Viņš arī neslēpa, ka Krievija Ukrainai “sit” pa labi zināmām pozīcijām un vājajām vietām – ja Krievija uzbrūk ar mobilām sistēmām, tad Ukrainai veikt pretuzbrukumu var būt diezgan sarežģīti.
Bet iekšlietu ministre Marija Golubeva apliecināja, ka dos uzdevumu par ārkārtas civilās aizsardzības mācību rīkošanu.
Pēc viņas paustā, Latvijas valdība ir vienota par to, ka ir gan jāatbalsta Ukraina, gan jāprasa pret Krieviju vērst sankcijas vēl lielākā apmērā, nekā tas tika izdarīts vakar.
Jau vēstīts, ka Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus". Īsi pēc tam televīzijas kanāls "Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas pienāk ziņas par sprādzieniem.
CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.
Situācija Ukrainā ir saasinājusies pēc Krievijas prezidenta Putina pirmdienas lēmuma atzīt tā dēvēto Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Otrdien Krievijas Federācijas padome, pamatojoties uz Putina "lūgumu", pilnvaroja viņu oficiālai karaspēka ievešanai jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos, turklāt Putins ir paziņojis, ka šīs "republikas" pretendē uz lielāku teritoriju nekā to pašreizējās robežas.