Reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainā un Baltkrievijas iesaisti šajā agresijā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rosina izslēgt Krievijas CVK un Baltkrievijas Centrālo vēlēšanu un republikas referendumu rīkošanas komisiju no Eiropas valstu vēlēšanu administratoru asociācijas (ACEEEO).
Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Krastiņa, CVK ceturtdien ar šādu aicinājumu nosūtīja vēstuli ACEEEO.
Latvijas CVK uzskata, ka Ukrainas valsts neatkarības un brīvības, kā arī tās iedzīvotāju dzīvību apdraudēšana ir nepieļaujama, tādēļ aicina pēc iespējas ātrāk sasaukt ACEEEO Ģenerālās asamblejas pilnsapulci un biedriem būt vienotiem šajā jautājumā - balsot par Krievijas un Baltkrievijas vēlēšanu komisiju izslēgšanu no asociācijas.
Abu valstu agresija ir pretrunā asociācijas mērķiem, demokrātijas vērtībām un principiem, klaji pārkāpjot ACEEEO devīzi - "Bez ieročiem, ar balss spēku" ("Non armis, sed vi suffragiorum"), vērš uzmanību CVK pārstāvji.
Bērziņa akcentē, ka nosodāma ir jebkāda veida vardarbība pret iedzīvotājiem un varas pārņemšana ar spēku, nevis brīvu un godīgu vēlēšanu ceļā. "Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un iestājamies par to, lai tiktu atjaunots miers un pārtraukti agresīvie uzbrukumi," pauž CVK vadītāja.
ACEEEO dibināta 1991.gadā un ir nevalstiska, no partijām un valdībām neatkarīga organizācija, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt objektīvu un no jebkuras nacionālas valdības neatkarīgu forumu informācijas apmaiņai par vēlēšanām un politiskajiem procesiem vēlēšanu organizatoru, ekspertu un zinātnieku starpā, tādējādi veicinot brīvas, demokrātiskas un godīgas vēlēšanas asociācijas dalībvalstīs un asociācijas darbības reģionā, skaidro Krastiņa.
Latvijas CVK ir pārstāvēta ACEEEO kopš 1991.gada, un Bērziņa ir ievēlēta arī asociācijas Izpildpadomē.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".