Jau 25. februāra rītā krievu okupanti Ukrainas ziemeļaustrumos veica uzbrukumus pirmsskolas iestādei, izmantojot daudzviet plaši aizliegto kasešu munīciju. Tas notika brīdī, kad bērni un pieaugušie steidzās uz patvērumu. Sprādzienā tika nogalināti trīs cilvēki, tostarp viens bērns un vēl viens bērns ievainots. Kā informē Apvienotajā Karalistē bāzētās nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” ģenerālsekretāre Agnese Kalamarda (Agnès Callamard), šādi gadījumi pēdējās dienās kļūst aizvien biežāki un ir uzskatāmi par kara noziegumu.
Organizācija ir apstiprinājusi, ka ar 220 mm “Uragan” raķeti tika izšauta kasešu munīcija, kuras rezultātā cieta bērnu dārzs Ohtirkas pilsētā Sumu apgabalā Ukrainas ziemeļos. Tieši tur vietējie apkārtnes iedzīvotāji bija meklējuši paslēptuvi no sprādzieniem. Kā norāda “Amnesty International”, šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, ko var klasificēt kā kara noziegumu.
Kā zināms, 2008. gada Konvencija par kasešu munīciju aizliedz kasešu bumbu un šāviņu izmantošanu apdzīvotās vietās kā nemērķtiecīgu masu iznīcināšanas ieroci, jo tas iznīcina gan pretinieka kaujas spēkus, gan civiliedzīvotājus. Konvencija nosaka, ka kasešu munīcijas izmantošana, izstrāde, ražošana, iegāde, uzkrāšana un pārvietošana ir aizliegta jebkuros apstākļos. Līgumu atbalstījušas vairāk nekā 100 valstis, to vidū gan nav ne Ukrainas, ne Krievijas.
Arī drona videokameras ieraksts no notikuma vietas liecina, ka kasešu munīcija trāpīja vismaz septiņās vietās uz dzīvojamām ēkām vai to tuvumā. Četri sprādzieni notika uz jumta, bet trīs pagalmā pie paša bērnudārza. Ierakstā redzami arī divi ievainoti vai miruši civiliedzīvotāji, kā arī asiņu peļķes. “Amnesty International” rīcībā ir vēl 65 foto un video ar detalizētāku informāciju no notikuma vietas, kuros redzami upuri, viņu ģimenes locekļi un postījumi pirmsskolas iestādei.
Kā ziņo Nīderlandes pētnieciskās žurnālistikas vietne “Bellingcat”, šajā gadījumā krievu uzbrukuma mērķis, iespējams, bijusi loģistikas glabātuve 300 metrus uz ziemeļiem no skolas. Tomēr tālās darbības artilērijas raķešu sistēmas (MLRS), tāpat kā 220 mm “Uragan” raķetes, kas tika izmantotas šajā uzbrukumā, ir praktiski nevadāmas un neprecīzas, tāpēc tās nekad nedrīkstētu izšaut uz apdzīvotām vietām, jo sekas ir neparedzamas.
Šis ir jau vismaz ceturtais uzbrukums kādai no Ukrainas mācību iestādēm, ko pārbaudījusi “Amnesty International”, kopš brīža, kad Krievija iebruka kaimiņvalstī.
Jau 17. februārī artilērijas apšaudes laikā Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētajā pilsētā Stanica Luhanska cieta bērnudārzs, ievainojot trīs civiliedzīvotājus.
25. februāra vakarā kāda krievu okupantu raidītā raķete trāpīja 48. skolai Mariupolē, bet 26. februārī, visticamāk, artilērijas šāviņš, trāpīja bērnudārza ēkai Černihivā, izrasot ugunsgrēku.
Saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām izglītības iestādes ir iekļautas paaugstinātas aizsardzības ēku sarakstā, izņemot gadījumus, ja tajā ierīkoti militāri posteņi. “Amnesty International” dokumentētajos incidentos, protams, apliecināts, ka neviena no cietušajām ēkām tāda nav bijusi. Diemžēl, spriežot pēc aizvien pieaugošajiem uzbrukumiem civilajiem objektiem daudzās Ukrainas pilsētās, jāsecina, ka krievu okupantiem šīs prasības ir pilnīgi vienaldzīgas.
Ukraina jau 2019. gadā apstiprināja “Drošo skolu” deklarāciju, kas ietver apņemšanos stiprināt skolu aizsardzību bruņota konflikta laikā un ierobežot to izmantošanu militāriem mērķiem. Šī deklarācija un tās pamatnostādnes, būtu jāievēro visām konflikta pusēm, arī Krievijai, norāda cilvēktiesību organizācijas
Viņa piebilst - tā kā Ukrainā Kremlis šobrīd ir izraisījis gan militāru, gan cilvēcisku traģēdiju, tad ikviena persona, kas ir izdarījusi šos kara noziegumus, būtu jāsauc pie individuālas atbildības Starptautiskajā krimināltiesā vai citā starptautiskā krimināltiesību procesā valsts vai starptautiskā līmenī.
Tāpat tiek ziņots, ka Ukrainā krievu okupanti, bombardējot apdzīvotus rajonus, pret civiliedzīvotājiem vērš vēl citus aizliegtus ieročus, piemēram, tā sauktās vakuuma bumbas.
Russia used the potent vacuum bomb, also called a thermobaric weapon, during its invasion of Ukraine, Oksana Markarova, Ukraine’s ambassador to the US, told reporters last night.
— POLITICOEurope (@POLITICOEurope) March 1, 2022
If used in a civilian setting, such an attack could constitute a war crime. https://t.co/PFgqzuMgff
Kā norādījusi Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova un citi cilvēktiesību aktīvisti, krievu okupanti nu jau regulāri pret Ukrainas civiliedzīvotājiem vērš gan aizliegto kasešu munīciju, gan arī termobāriskos ieročus, piemēram, vakuuma bumbas. Tie vispirms izveido degmaisījuma mākoni un pēc tam to uzspridzina. Izdegot skābeklim, rodas krasa gaisa spiedienu starpība, kas arī rada lielākos postījumus.
Arī ASV Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki norāda, ka ir redzējusi ziņojumus, bet ASV rīcībā pagaidām nav simtprocentīga apstiprinājuma par šo ieroču lietošanu. “Ja tā ir taisnība, tad tas ir kara noziegums,” viņa sacīja.
Jau ziņots, ka Starptautiskā krimināltiesa Hāgā pirmdien paziņoja, ka sākusi veikt izmeklēšanu, jo atradusi saprātīgu pamatu aizdomām par Krievijas īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai iederošo Krimas pussalu.
Krimināltiesas prokurors Karims Hans savā publiskajā paziņojumā apliecinājis, ka ir uzdevis savai komandai izpētīt visas pierādījumu saglabāšanas iespējas. Nākamais solis ir turpināt procedūru, lai saņemtu Pirmstiesas palātas atļauju sākt izmeklēšanu.
#PutinWarCriminal Russia should and will be held accountable for the war crimes it conducts in Ukraine. ICC Prosecutor said YES to Ukraine’s appeal to ICC to open an investigation! ??✊? https://t.co/z27dyMtz7u
— Oksana Markarova (@OMarkarova) March 1, 2022
“Šajā izmeklēšanā es arī lūgšu visu tiesas statūtu dalībvalstu un visas starptautiskās sabiedrības atbalstu. Aicināšu sniegt mums papildu finansējumu un darbiniekus, jo mūsu misijas nozīme un steidzamība ir pārāk nopietna, lai to nevarētu paveikt tikai tāpēc, ka trūkst līdzekļu. Pats turpināšu cieši sekot notikumiem Ukrainā un vēlreiz aicinu ierobežot un stingri ievērot piemērojamos starptautisko humanitāro tiesību noteikumus,” uzsver prokurors Hāns.
Lai gan Krievija un Ukraina nav Starptautiskās krimināltiesas statūtu dalībnieces, 2015. gadā Ukraina pieņēma tiesas jurisdikciju attiecībā uz iespējamiem noziegumiem, kas pastrādāti tās teritorijā no 2014. gada 20. februāra.
Ja kādam ir informācija par krievu okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, tos var sūtīt uz Starptautiskās krimināltiesas biroja epastu: otp.informationdesk @icc-cpi.int.