Par spīti starptautiskajam nosodījumam un agresorvalstij – Krievijai piemērotajām nu jau globālā līmeņa ekonomiskajām sankcijām, vairums Krievijas vienkāršo iedzīvotāju turpina atbalstīt diktatora Vladimira Putina uzsākto agresiju pret Ukrainu.
Saskaņā ar VCIOM datiem, Krievijas invāziju Ukrainā atbalsta 68% aptaujāto neatbalsta 22%, bet uz jautājumu nemāk atbildēt neatbildēja – 10% agresorvalsts pilsoņu.
Respondentu atbilžu sadalījums par Krievijas sasniedzamajiem mērķiem šajā operācijā nav tik viennozīmīgs. 26% agresorvalsts Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka šādi Kremlis aizstāv nule atzītās Krievijas okupētās Austrumukrainas teroristu republikas DNR un LNR. Nedaudz mazāk – 20% respondentu uzskata, ka šādi Krievija cenšas nepieļaut NATO militāro bāzu izvietošanas Ukrainas teritorijā. Tik pat daudz krievu (20%) uzskata, ka šādi tiek veikta Ukrainas demilitarizācija, bet 7% - ka tā ir Ukrainas denacifikācija. Vēl 7% krievu domā, ka šādi tās bruņotie spēki maina Krievijai nedraudzīgu politisko režīmu, bet vismazāk (4%) – uzskata, ka notiek Ukrainas kā valsts sadalīšana.
Vienlaikus jānorāda, ka pretkara noskaņojums Krievijā nav visaptverošs un tas mazinās. Pēc neliela uzplaiksnījuma svētdien 27.februārī, kad pretkara akcijās izgāja cilvēki vismaz 53 Krievijas pilsētās, kas bija par 21 pilsētu vairāk nekā sestdien 26.februārī, tas joprojām bija ievērojami mazāks. Salīdzinājumam – kara pirmajā dienā 24.februārī cilvēki ielās izgāja par 14 pilsētām vairāk.
28.februārī, sākoties jaunajai darba nedēļai, pretkara aktīvistu aptvertā ģeogrāfija saruka jau līdz 14 pilsētām. Mazāk cilvēku ielās nozīmē arī mazāk aizturēto par dalību protestos. Salīdzinājumam, svētdien 27.februārī aizturēto skaits sasniedza 2846 cilvēkus, bet pirmdien 28.februārī - 486 cilvēkus. Turklāt absolūtais vairums pretkara akciju dalībnieku 28.februārī pulcējās Maskavā, kur varas iestādes aizturēja 271 cilvēku un Sanktpēterburgā, kur tika aizturēti 190 cilvēki. Citās Krievijas pilsētās aizturēto skaits ir zem 10 cilvēkiem.
Nav izslēgts, ka arī šajā nedēļas nogalē, primāri svētdien līdzīgi kā Baltkrievijas gadījumā 2020.gadā, Krievijas pilsētu ielās varētu atkal iznākt vairāk pretkara akciju dalībnieku, taču šīs kustības augšanas potenciāls ir apšaubāms.
Šāda iespējamā parādība būs saistīta ar V.Putina valdīšanas gados, bet īpaši 2021.gada pirmajā pusē, režīms ir mērķtiecīgi apzinājis un neitralizējis varai nesimpatizējošos opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītājus protesta akcijās. Krievijas sabiedrībā ir vērojama apātija un bailes. Turklāt režīms ir signalizējis, ka ir iespējams jauns represiju vilnis, proti, gan Ģenerālprokuratūra, gan FSB, gan elites pārstāvji, piemēram, Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins, ir brīdinājuši, ka pretkara aktīvistus var pielīdzināt valsts nodevējiem. Tas savukārt nozīmē, ka pret tiem tiks organizētas paraugprāvas. Turklāt sabiedrība pakāpeniski tiek atslēgta no alternatīviem informācijas ieguves veidiem, bet skolās tiek izplatīts metodiskais materiāls, kā skaidrot Krievijas rīcību pret Ukrainu.