Krievija pirmdien, 7. martā, izsludināja "klusuma režīmu" un humāno koridoru atvēršanu, lai civiliedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus pilsētas, vēstījis Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos. Tomēr ticība “pamieram” ir maza, jo humānie koridori ir joprojām slēgti. Vēl jo vairāk – 5. martā Krievijas iebrucēji brutāli ignorēja vienošanos par humānajiem koridoriem, apšaudēs nogalinot civiliedzīvotājus, kuri centās aizbēgt no aktīvās karadarbības, turklāt pāris stundas vēlāk Krievijas Federācija kārtējo reizi pārtrauca humanitāro koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no ielenktajām pilsētām Kijevas, Harkovas, Doņeckas un Hersonas apgabalos, vēstīts Ukrainas ziņu medijā “Ukrainform”.
Turklāt Ukrainas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki turpina veikt raķešu un bumbu triecienus Kijevai, Mariupolei, Volnovahai, Sumiem, Nikolajevai, Harkovai un citām apdzīvotām vietām.
Krievijas štābs informēja, ka, ņemot vērā humāno situāciju un Francijas prezidenta personīgo lūgumu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, humānie koridori pirmdien esot atvērti. Vienlaikus gan Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs pirmdien noliedza, ka Makrons būtu izteicis šādu lūgumu.
Savukārt Krievijas puse informāciju par humāno koridoru izveidi darīja zināmu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), Eiropas Drošības sadarbības organizācijai (EDSO), Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus. Kā liecina Maskavas oficiālo mediju publicētās kartes, pa dažiem humānajiem koridoriem cilvēki var nokļūt tikai Krievijā un Baltkrievijā. Koridori no Mariupoles un Sumiem ir gan uz Ukrainas pilsētām, gan Krieviju.
Tomēr Ukrainas valdība noraidīja Maskavas piedāvājumus par droša ceļa nodrošināšanu civiliedzīvotājiem uz Krieviju, kas 24. februārī sāka karu pret Ukrainu, vai Baltkrieviju, kas Krievijai ļauj izmantot savu teritoriju kā placdarmu uzbrukumiem pret Ukrainu. Maskavas ierosinātie evakuācijas ceļi uz Krieviju un Baltkrieviju ir "nepieņemami", sacīja Ukraina, uzstājot, ka civiliedzīvotājiem, kas bēg no kaujas zonām, jāļauj sasniegt Rietumukrainu vai Eiropas Savienības valstis.
Krievijas okupanti ir pierādījuši, ka nespēj turēt savus dotos solījumus, veicot apšaudes Volnovahā un citās dienvidrietumu rajona Doņeckas apgabala esošajās pilsētās cilvēku evakuācijas laikā.
‼️На відео та фото – російські війська цілеспрямовано б'ють по мирному населенню яке намагається вийти з Ірпеня сьогодні зранку. pic.twitter.com/xSfIeDL706
— ВОЇНИ УКРАЇНИ?? (@ArmedForcesUkr) March 6, 2022
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā izteica nosodījumu Krievijai par “pamiera” neievērošanu, uzsverot, ka šādas darbības netiks piedotas.
Jau ziņots, 5.martā Krievijas karavīri Irpinas pilsētā atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem, kā rezultātā mira četri civiliedzīvotāji, no tiem divi bērni. Neskatoties uz to, ka ienaidnieks apšaudīja un ieņēma Irpinu, Ukrainas policija un militārpersonas no kaujas zonas izveda 200 cilvēkus, no kuriem 50 bija bērni. Evakuācija tika veikta netālu no Romanovkas ciema zem mīnmetēju uguns.
Tāpat krievu okupanti sestdien sākuši no smagajiem ieročiem apšaudīt Volnovahu un Mariupoli, lai arī Ukraina un Krievija vienojās par humāno koridoru izveidi šajās pilsētās, ziņoja Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka.
Sestdien arī Mariupoles dome paziņoja, ka Krievijas spēki nav turējuši savu solījumu un sestdien turpina Mariupoles apšaudi, līdz ar to evakuācija tika atlikta.
Krīzes koordinators Ukrainā Lorāns Ligozā uzsvē, ka Ukrainas pilsētās situācija ir katastrofāla un kļūst sliktāka ar katru dienu.
Jau vēstīts 5. martā Doņeckas apgabalā bija paredzēts sākt iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles, paredzot, ka no Mariupoles nepieciešams evakuēt 200 000 cilvēku un vēl 15 000 cilvēku būtu jāizved no lielās Volnovahas pilsētas.
Azovas jūras piekrastes pilsēta Mariupole jau no kara pirmās dienu cīnās pret uzbrūkošo Krievijas armiju. Pilsēta ir teju pilnībā ielenkta un tā tikusi pakļauta nemitīgai apšaudei.
28.februārī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par Doņeckas apgabala dienvidrietumu rajona centra Volnovahas pilnīgu bloķēšanu.