Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nikns uz vīlies savā karaspēka spējā īstenot iebrukumu Ukrainā. Militārās neveiksmes viņam varētu likt pārskatīt plānus par tālāko iebrukumu Ukrainā, taču tās visticamāk tiks kompensētas ar vēl lielāku brutalitāti un kara noziegumiem.
Uzstājoties Kongresa Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejā, ASV izlūkdienestu pārstāvji norādīja, ka Krievija iebruka Ukrainā, lai izmainītu tās ārpolitisko kursu. Tomēr gatavojot iebrukumu pieļautas vairākas kļūdas. Krievijas diktators V.Putins pirms iebrukuma nav novērtējis Ukrainas gatavību pretoties un Rietumu vienotību. Šobrīd viņš ir saniknots un vīlies par Krievijas bruņoto spēku nespēju gūt ātrus militārus panākumus Ukrainā, taču viņš ir apņēmības pilns turpināt karadarbību, pielietojot brutālākas metodes un nerēķinoties ar civiliedzīvotājiem.
Neskatoties uz V.Putina emocionālo nenoturību, viņš ir pie skaidra saprāta.
Nav izslēgts, ka nespēja realizēt sākotnējo nodomu par ātru Kijevas ieņemšanu un Ukrainas bruņoto spēku neitralizēšanu liks Kremlim pārskatīt plānus par visas Ukrainas teritorijas kontroli un V.Putins būs gatavs pārtraukt militāro ofensīvu pēc Kijevas ieņemšanas. Prognozējams, ka Kijevas aplenkšanas gadījumā Ukrainas galvaspilsēta tiks ieņemta 10–14 dienās.
Krievija pret Ukrainu pēdējā laikā veikusi 3–4 kiberuzbrukumus, taču to efekts Ukrainas un tās starptautisko partneru pretdarbības dēļ ir bijis salīdzinoši neliels.
Izlūkdienestu pārstāvju uzstāšanās Kongresā notika saistībā ar Nacionālās izlūkošanas direktora biroja 8.martā publicēto Ikgadējo draudu analīzi ATA, kas atspoguļo visu 17 ASV izlūkdienestu konsolidēto viedokli.
ATA, kuras izstrāde tika pabeigta vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, norādīts, ka Krievija ir apņēmības pilna “dominēt pār Ukrainu un citām valstīm”. Kremlis centīsies izvairīties no tieša militāra konflikta ar ASV, taču būs gatavs aktīvi rīkoties, kad būs tieši apdraudētas tā intereses, kad Maskavas rīcība šķietami neradīs būtisku pretreakciju un kad Krievija saskatīs varas vakuuma aizpildīšanas iespēju.
Ķīna turpinās īstenot uz Taivānas aneksiju vērstu politiku, centīsies mazināt ASV globālo ietekmi, šķeļot Vašingtonas un tās sabiedroto un partneru vienotību, veicinās autoritāras starptautiskās sistēmas izveidi, kā arī bezprecedenta plašā apmērā palielinās savu kodolpotenciālu.
rāna mēģinās mazināt ASV ietekmi Tuvajos Austrumos.
Ziemeļkoreja turpinās kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādes programmu, savukārt Afganistānas centrālās varas vājums padara to par starptautisko teroristu patvērumu, no kura var tikt veikti uzbrukumi, tostarp, ASV teritorijā.