Trešdien Krievijas okupanti Ukrainā pastrādāja kārtējo kara noziegumu, saobmabrdējot un iznīcinot Mariupoles dzemdību namu – slimnīcu ar 600 gultasvietām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo nosauca par kārtējo "pierādījumu Krievijas īstenotajam ukraiņu genocīdam". Šoku par notikušo pauduši arī Rietumvalstu politiķi.
Ukrainas aplenktās Mariupoles pilsētas mēra vietnieks Sergejs Orlovs britu raidorganizācijai “BBC” stāstīja, ka, Krievijai, bombardējot dzemdību namu, gājuši bojā trīs cilvēki, tostarp viens bērns. Tiek ziņots, ka ievainoti vēl vismaz 18 dzemdību nama darbinieki un viena topošā māmiņa.
Mariupoles dome apsūdz Krieviju vairāku aviobumbu nomešanā uz dzemdību namu un bērnu slimnīcu. Uzbrukumā skarta bērnu terapijas nodaļa. Postījumi pēc uzlidojuma ir milzīgi. Turklāt Uzbrukums noticis par spīti Krievijas solījumam ievērot 12 stundu pamieru, lai ļautu civiliedzīvotājiem evakuēties no vairākām aplenktajām Ukrainas pilsētām.
Savu sašutumu pauda arī Ukrainas prezidents V.Zelenskis, uzverot, ka eiropiešiem un ukraiņiem ir jābūt vienotiem, nosodot šo Krievijas kara noziegumu, "kurā atspoguļots viss ļaunums, ko okupanti atnesuši uz Uktrainas zemi".
Mariupol. Direct strike of Russian troops at the maternity hospital. People, children are under the wreckage. Atrocity! How much longer will the world be an accomplice ignoring terror? Close the sky right now! Stop the killings! You have power but you seem to be losing humanity. pic.twitter.com/FoaNdbKH5k
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) March 9, 2022
Kas tas bija - vai slimnīcas denacifikācija? Mēs nekad neesam darījuši un nekad nedarītu neko šim kara noziegumam līdzīgu ne ar vienu pilsētu Doneckas vai Luhanskas apgabalā, vai jebkurā apgabalā, ne ar vienu pilsētu uz zemes. Tāpēc ka mēs esam cilvēki. Bet jūs?" video uzrunā sacīja prezidents V. Zelenskis, vēršoties pie Krievijas iedzīvotājiem.
Ukrainas prezidents atgādināja, ka Mariupole atrodas Doneckas apgabalā, par kura iedzīvotājiem Krievija iepriekš daudz runājusi, bet tagad visi redz, kā Krievija patiesībā izturas pret Doneckas apgabala iedzīvotājiem.
Savukārt ASV raidsabiedrība “CNN” vēsta, ka Krievijas Ārlietu ministrija bez pierādījumu sniegšanas vainu noveļ uz Ukrainu, apgalvojot, ka slimnīcā bijušas militārās pozīcijas, bet foto un video no notikuma vietas to neapstiprina.
Krievijas okupantu īstenotais brutālais uzbrukums izpelnījies starptautisku nosodījumu. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņojusi ka "steidzami" rīkosies, reaģējot uz traģisko situāciju Mariupolē. Uzverot, ka veselības aprūpes iestādēm, slimnīcām un veselības aprūpes darbiniekiem "nekad, nekad nevajadzētu būt par karadarbības mērķi".
Arī Francijas valdības pārstāvis Gabriels Attāls nosodījis Krievijas vērsto uzbrukumu pret dzemdību namu un bērnu slimnīcu Mariupolē kā "necilvēcīgu" un "neattaisnojamu".
Pasaules Veselības organizācija ziņojusi, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma ir notikuši vismaz 18 dažādi uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm Ukrainā.
Par jebkādiem kara noziegumiem Ukrainā pie atbildības tiks saukti Krievijas bruņoto spēku komandieri, kā arī cilvēki, kas atrodas Krievijas valdības augstākajos ešelonos, paziņojis Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs.
Savukārt Polijas vēstnieks Kijivā Bartošs Cičokis intervijā “Sky News” uzsvēra, ka lidojumu aizlieguma zonas noteikšana virs Ukrainas palīdzētu ātrāk pabeigt konfliktu un glābt dzīvības.
Arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess apsūdzēja Krieviju kara noziegumos.
"Mēs redzam, kā tiek bombardētas slimnīcas. Viņi uzbrūk civilajai sabiedrībai, nešķirojot mērķus, līdz ar to nepārprotami pārkāpjot cilvēktiesības un, vairāk nekā iespējams, pastrādājot kara noziegumus," pie Madrides apmeklējot ukraiņu bēgļu centru, ceturtdien sacīja premjers. "Šādi kara noziegumi nevar palikt nesodīti."
Mariupoles bērnu slimnīcas un dzemdību nama bombardēšana izsaukusi globālu sašutumu, Ukrainai uzsverot, ka notikušais ir barbarisms un kara noziegums.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis regulāri lūdzis Rietumvalstīm noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, taču pagaidām šāds priekšlikums ticis noraidīts, pamatojoties uz bažām, ka šāds solis varētu novest pie plašākas konfrontācijas ar Maskavu.
Lai gan oficiāli apstiprinātais bojāgājušo skaits Mariupolē ir 1207, patiesais Krievijas bombardēšanu upuru skaits varētu sasniegt no 15 līdz 25 tūkstošiem cilvēku, ziņojis pilsētas mēra padomnieks Petrs Andrjušcenko. Daudzi atrodas zem sagrauto māju drupām, kuras pagaidām nav iespējams novākt.
Joprojām nezināms skaits cilvēku varētu atrasties zem sagrauto ēku drupām. Viņu meklēšana, ievainoto evakuācija un mirušo savākšana nav iespējama nepārtraukto Krievijas uzbrukumu dēļ. Visas pilsētas slimnīcas ir pārpildītas – 2500 gultasvietas tika aizņemtas jau otrajā dienā kopš pilsētas apšaudes sākuma.
Katru dienu apšaudēs Mariupole zaudē ap 150 cilvēku. Pirmajā brāļu kapā trešdien guldīti 32 bojāgājušie, vēstīts laikrakstā “The Guardian”.
Pilsētā vairs nav ūdens apgādes, siltumapgādes, elektrības un gāzes. Iedzīvotāji dzeramā ūdens iegūšanai kurina malku un kausē sniegu. Pēc viņa teiktā 400 000 cilvēku apdzīvotajā pilsētā dzīves apstākļi šobrīd līdzinās viduslaikiem. Domājams, ka pilsētā vēl varētu būt palikusi aptuveni puse no visiem tajā dzīvojošajiem.
Līdz šim Krievijas armija apšaudījusi evakuācijas koridoru, mīnējusi ceļu un izveidojusi kontrolpunktus.
"200 000 cilvēku izmisīgi vēlas doties prom, bet tikai 2000 līdz 3000 cilvēku pilsētu spējuši pamest. Pārējie tiek iznīcināti. Krievi apzināti apšauda evakuācijai noteiktos pulcēšanās punktus," norādījis mēra vietnieks. Krievu karavīri apšauda arī to civiliedzīvotāju automašīnas, kuri saviem spēkiem mēģina izbēgt no aplenkuma,” stāstījis pilsētas mēra vietnieks.
Kremļa vadītie spēki nolīdzinājuši arī metalurģijas rūpnīcu "Azovstaļ", kurā līdz karam strādāja 11 000 cilvēku.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins 24.februārī uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākot karu, viņš paziņoja plānus gāzt likumīgo Ukrainas valdību, iznīcināt Ukrainas bruņotos spēkus un mainīt valsts ārpolitisko kursu, kā arī graut Ukrainas teritoriālo vienotību.
Krievijas agresija jau prasījusi tūkstošiem Ukrainas mierīgo iedzīvotāju dzīvību. Nespējot sakaut Ukrainas bruņotos spēkus un ciešot lielus personāla un tehnikas zaudējumus, Krievijas okupanti regulāri apšauda Ukrainas civilās infrastruktūras objektus, tādējādi cenšoties radīt teroru Ukrainas sabiedrībā.
Arvien vairāk tiek fiksēti dažāda smaguma Krievijas okupantu pastrādātie kara noziegumi.