Krievijas izraisītais karš Ukrainā norisinās jau trīs nedēļas. Abas konflikta puses tajā piedzīvo milzīgus militāros un civilos zaudējumus. Attīstoties Krievijai nelabvēlīgam scenārijam, okupantu karaspēks ir ķēries pie tādu ieroču izmantošanas, kuru izmantošana ir vai nu aizliegta, vai nepieļaujama attiecībā pret civiliedzīvotājiem. Jau šobrīd ir pieejama plaša informācija par Krievijas pielietotajiem termobāriskajiem ieročiem un kasešbumbām. Vairāki avoti ziņo arī par aizliegtās baltā fosfora munīcijas izmantošanu.
Hārvardas Juridiskās skolas Starptautiskās cilvēktiesību zinātņu pasniedzēja un Bruņoto konfliktu un civiliedzīvotāju aizsardzības iniciatīvas asociētā direktore Bonija Dohertija skaidro, ka kasešu munīcija un citi sprādzienbīstami ieroči ir īpaši bīstami Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Kasešu munīcija jeb kasešbumbas ir ieroči, kas izšaujami no gaisa vai zemes un kuros ir desmitiem vai simtiem mazāku ieroču, ko sauc par "submunīciju". Šie ieroči ir bīstami divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie izkliedē submunīciju plašā teritorijā, un tādējādi netiek kontrolēta tā izplatība. Otrkārt, liela daļa submunīcijas neuzsprāgst, bet saglabājas apkārtnē, kļūstot par kājnieku mīnām. Šādi šī munīcija var atrasties zemē ne tikai vairākus mēnešus, bet pat gadu desmitusi.
Tas nozīmē, ka pastāv ne tikai tūlītēja kaitējuma iespēja, bet arī ilgtermiņa kaitējums un apdraudējums civiliedzīvotājiem, jo īpaši bērniem, kuri dažkārt uzskata, ka nesprāgusī munīcija ir rotaļlietas, un paņem tās rokās. Šādos gadījumos iznākums ir traģisks.
Ukrainā ir manīta arī Krievijas raķešu sistēma “TOS-1A” jeb pašu karavīru dēvētais “Buratino”. Tā ir reaktīvā liesmu metēja sistēma, kas pēc būtības satur vairākas raķetes ar termobāriskajiem lādiņiem. Šie ieroči ir paredzēti ievērojama karstuma un gaisa pārspiediena radīšanai. Šīs sistēmas raķetēs ir tvertne, kas piepildīta ar degvielu. Pēc izšaušanas raķete eksplodē divos posmos. Vispirms tās izplata viegli uzliesmojošu aerosolu, kas sastāv no sīkām degvielas un metāla sastāvdaļām, kas sajaucās ar gaisā esošo skābekli. Otrais lādiņš aizdedzina izsmidzināto aerosola mākoni, radot milzīgu karstumu un pārspiedienu, sadedzinot visu apkārtnē esošo skābekli. Pēc šī tipa munīcijas izmantošanas sprādziena trieciena vilnis ir ilgāks un garāks nekā izmantojot parasto sprāgstvielu.
Termobāriskos ieročus mēdz dēvēt arī par "vakuuma bumbām". Šāds apzīmējums tiek lietots, jo sprādziena brīdī no eksplozijas vietas burtiski tiek izsūkts viss skābeklis. Ja to iedabības zonā nonāk cilvēks, skābeklis tiek izrauts arī no viņa plaušām, tās faktiski saārdot.
Šie ieroči ir ļoti bīstami un iznīcinoši, jo aerosolais ķīmisko vielu mākonis spēj iekļūt jebkurā vietā, kur piekļūst gaiss. Tas caur gaisa ventilācijas sistēmu var iekļūt arī bumbu patvertnēs, kurās no bombardēšanas slēpjas mierīgie iedzīvotāji. Šādu ieroču pielietošanai apdzīvotās vietās ir katastrofālas sekas. Termobāriskie ieroči nav aizliegti, taču to izmantošanu pret civiliedzīvotājiem var tikt klasificēta kā kara noziegums.
The Russian MoD has confirmed the use of the TOS-1A weapon system in Ukraine. The TOS-1A uses thermobaric rockets, creating incendiary and blast effects.
— Ministry of Defence ?? (@DefenceHQ) March 9, 2022
Watch the video below for more information about this weapon and its devastating impact.
?? #StandWithUkraine?? pic.twitter.com/d8PLQ0PhQD
Portāls “Ukrinform” ziņo arī par Ženēvas konvencijā aizliegtās fosfora munīcijas izmantošanu Popasnas pilsētā Ukrainā. Par to sociālajā medijā “Facebook” paziņoja Luhanskas reģionālās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Saskaņā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas datiem, baltais fosfors uzliesmo saskarē ar skābekli. Kad tas ir aizdedzināts, tas deg temperatūrā, kas pārsniedz 800 grādus pēc Celsija, bet tā izraisītie ugunsgrēki var izplatīties plašās teritorijās, līdz pat vairākiem simtiem kvadrātkilometru. Šādi ieroči izraisa smagus ievainojumus, kas rezultējas mokošā nāvē.
Baltais fosfors ir ļoti toksisks, ja to ieelpo, norij vai tas uzsūcas caur apdegušām vietām. Tas labi šķīst taukos un cilvēka miesā. Caur ādu absorbētais fosfors var izdzīvot cilvēka organismā pietiekami ilgi, lai bojātu sirdi, nieres vai aknas, izraisot vairāku orgānu mazspēju un nāvi.
Ja kaujas laukā degošs baltā fosfora gabals nonāk uz cilvēka ķermeņa, vienīgais veids, kā nepieļaut tā nodarītos bojājumus ir ar nazi, griežot miesā censties to maksimāli ātri izdabūt laukā.
Its smoke when inhaled can cause sudden scarring of the lungs, suffocates people to death and melts flesh just like the napalm bomb.
— TRT World (@trtworld) March 16, 2022
Here's what you need to know about white phosphorus bombs pic.twitter.com/KmHJ7FeWzE
Plašāka kategorija ir sprādzienbīstamie ieroči, no kuriem daudzi tiek plaši izmantoti apdzīvotās vietās. Šie ieroči ietver raķetes, artilērijas šāviņus, lidmašīnu bumbas un citu bruņojumu. Sprādzienbīstamie ieroči kā kategorija nav aizliegti, bet tie ir ļoti problemātiski, ja tos izmanto apdzīvotās teritorijās, kas šajā konfliktā tiek īpaši plaši izmantots. Tie ir vēl problemātiskāki, ja tiem ir tā sauktā "plaša mēroga iedarbība", kas nozīmē, ka tie aptver plašu teritoriju. Šie lādiņi gan apkalpes, gan tehnikas kvalitātes dēļ bieži vien ir neprecīzi, kas noved pie civiliedzīvotāju nāvēm.
Saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām humānajām tiesībām sprādzienbīstamu ieroču izmantošana apdzīvotās teritorijās, jo īpaši, ja tiem ir šāda plašāka iedarbība, bieži tiek uzskatīta par neselektīvu un tādējādi nelikumīgu, jo tie nespēj atšķirt karavīrus no civiliedzīvotājiem, skaidro Hārvardas pasniedzēja.
Kopš Krievijas agresijas sākuma pret Ukrainu, krievu karavīri pieķerti ne tikai marodierismā, bet arī izvarošanā un apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā. Tāpat Krievijas iebrucēji turpina Ukrainas civiliedzīvotāju sistemātisku iznīcināšanu ar artilēriju, raķetēm un aviāciju.
Pat pēc tam, kad kaujas būs beigušās, kara sekas turpināsies. Pēc konflikta perioda iestājas pēckonflikta periods, kura laikā notiks ilgs, sarežģīts un dārgs valsts atjaunošanas process.
