Baltkrievijas vēstniecības darbinieki atstājuši Ukrainu; bažas par jauniem gaisa triecieniem Kijivai

Konfliktu zonas
Sargs.lv/TASS/Institute for the Study of War/ Ukrainska Pravda
Baltkrievija
Foto: REUTERS/Scanpix

Ukrainas galvaspilsētu Kijivu pametuši visi Baltkrievijas vēstniecības Ukrainā darbinieki, tostarp izmantojot arī Ukrainas nodrošināto koridoru, informējis Baltkrievijas vēstnieks Ukrainā Igors Sokols. Pēc viņa teiktā, šāds solis sperts, jo Ukrainas vadība nav varējusi nodrošināt vēstniecības darbinieku drošību, tāpēc viņi bijuši spiesti izbraukt uz Moldovu. Tikmēr drošības eksperti bažījas – nav izslēgts, ka pēc Baltkrievijas diplomātu izvešanas Krievija varētu pastiprināt gaisa triecienus Kijivai.

Kā norāda Baltkrievijas diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs, šķērsojot Mogiļevas-Podoļskas kontrolpunktu, Ukrainas robežsargi pat esot pārkāpuši starptautiskās tiesības, kas attiecas uz diplomātiem.

“Pietiek pateikt, ka mana kā vēstnieka automašīna tika pilnībā pārbaudīta, izpakota, pat noņemta iekšējā apdare un pārbaudītas personīgās mantas,” sašutis ir Baltkrievu diplomāts.

Tikmēr drošības eksperti prognozē – nav izslēdzams, ka tagad, pēc Baltkrievijas diplomātu izvešanas, Krievija varētu pastiprināt gaisa triecienus Kijivai.

Ukrainas militārā vadība joprojām uzskata, ka pastāv liela iespējamība, ka Krievijas agresijā pret Ukrainu tiks iesaistīta arī Baltkrievijas armija. 20. martā Ukrainas ziņu vietne “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz saviem avotiem izlūkdienestā, ziņoja, ka tuvāko dienu laikā Baltkrievija, iespējams, iesaistīsies karā ar Ukrainu.

Vienlaikus Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara norāda, ka Baltkrievijas karavīri nevēlas piedalīties Krievijas agresijā pret Ukrainu. Pēc viņas teiktā, Ukraina cenšas atbildēt uz ienākošajiem Baltkrievijas militārpersonu lūgumiem sniegt informāciju, kā vislabāk padoties.

To, ka notiekošais Ukrainā virzās uz ilgu un asiņainu karu un Krievijai ir ļoti nepieciešami jauni spēki , savā jaunākajā ziņojumā norāda arī ASV domnīca “Institute for the Study of War”, kas intensīvi seko situācijai Ukrainā.

Domnīcas pētnieki norāda, ka krievu karaspēks faktiski nevirzās uz priekšu, arvien biežāk parādās “asiņains strupceļš”, līdz ar to šis karš var turpināties nedēļām vai pat mēnešiem. Turklāt “asiņainā strupceļa" gadījumā var iestāties situācija, kad karadarbība turpinās, taču situācija frontē krasi nemainās.

Tāpat domnīca prognozē, ka Krievija centīsies izveidot politisko kontroli pār okupētajām teritorijām, un uz Ukrainu tiks nosūtītas papildus rezerves. Tāpat turpināsies Ukrainas pilsētu bombardēšana, lai pilnībā salauztu iedzīvotāju pretestību, taču šī stratēģija Krievijai nenesīs panākumus.

Maskava ir samierinājusies ar domu, ka Kijivu nebūs iespējams ieņemt, taču tiks turpināti artilērijas triecieni galvaspilsētas centrālajai daļai. Ja Krievijas karaspēkam tomēr izdosies ieņemt kādu lielu Ukrainas pilsētu, tad tā būs Mariupole jeb tas, kas no tās palicis pāri.. Iespējami ir krievu okupantu izrāvieni Krivij Pir, Dņepras vai Zaporižjas virzienā, kā arī turpināsies mēģinājumi ieņemt Harkivu, taču liela ofensīva visā frontē nav gaidāma, tāpat kā ievērojamu papildspēku ierašanās.

Socioloģiskās grupas “Rating” 18. martā veiktā aptauja Ukrainā liecina, ka 95% ukraiņu uzskata Krieviju par “viennozīmīgi naidīgu”, vēl 3% – “drīzāk naidīgu” valsti. Baltkrieviju 52% ukraiņu uzskata, ka tā ir “viennozīmīgi naidīga”, 32% – “drīzāk naidīga”, 9% – “neitrāla”, 3% – “drīzāk draudzīga” un tikai 1% norādījis, ka tā ir “viennozīmīgi draudzīga” valsts.

Dalies ar šo ziņu