Teju absolūtais vairums Krievijas iedzīvotāju atbalsta valsts sākto iebrukumu Ukrainā. Par to liecina jaunākā Krievijas neatkarīgās socioloģisko aptauju kompānijas “Levada-Centr” veiktā aptauja.
Pilnībā vai drīzāk Krievijas bruņoto spēku darbības Ukrainā atbalsta 81% respondentu, kas ir ievērojami vairāk nekā pēdējā prokremliskā socioloģisko aptauju veicēja VCIOM aptaujā, kur atbalstu šajā jautājumā pauda 76% aptaujāto.
Tur pretim Krievijas sākto iebrukumu pilnībā vai drīzāk neatbalsta tikai 14% aptaujāto.
Zīmīgi, ka būtiskas atšķirības vērtējumā par Krievijas sākto iebrukumu nav novērojamas dažādās Krievijas iedzīvotāju vecuma grupās. Krievijas sākto agresiju atbalsta 71% jauniešu un 86% senioru.
Atbildot uz jautājumu, kādas sajūtas rada Krievijas bruņoto spēku darbības Ukrainā, nedaudz vairāk nekā puse (51%) norādīja, ka “lepnumu par Krieviju”. Tikmēr trešdaļai (31%) aptaujāto Krievijas sāktā agresija rada “trauksmes, baiļu un šausmu sajūtu”.
Tikmēr Latvijā bāzētais neatkarīgais Krievijas medijs “Meduza”, atsaucoties uz trim avotiem Krievijas Prezidenta administrācijā un diviem Krievijas federālajai valdībai pietuvinātiem avotiem, ziņo, ka šobrīd Krievijas varas vertikālē ir manāmas dažādas aktīvas grupas, kas mēģina ietekmēt Krievijas diktatora Vladimira Putina domas par tālākajām darbībām Ukrainā. Kā norāda medijs, pagaidām V. Putins nav pieņēmis gala lēmumu, ko darīt tālāk.
Vienlaikus Krievijā veikto slēgto socioloģisko aptauju dati liecina, ka Krievijas izvērstā agresija Ukrainā ir cēlusi V.Putina atbalsta reitingu Krievijas sabiedrībā. Tomēr Krievijas Prezidenta administrācijas amatpersonas apzinās, ka, karam ieilgstot, V. Putina reitings var kristies.
Slēgto aptauju dati liecina, ka atbalsts Krievijas karam Ukrainā lielajās pilsētās nav lielāks par 50%. Tāpat pret to nav īsti viennozīmīga Krievijas iedzīvotāju attieksme – ja vārdos tie karu atbalsta, tad paši tajā karot negrib, kā arī negrib, lai karadarbībai Ukrainā tiktu mobilizēti viņu radinieki.
Kā liecina medija iegūtā informācija, Krievijas varai pietuvinātiem polittehnologiem ir dots uzdevums padomāt, kā režīmam komunikācijā ar sabiedrību atbildēt uz jautājumu – kāpēc karš bija vajadzīgs, ja galu galā Kijeva tā arī paliks neieņemta, savukārt pret Krieviju tiks saglabāta lielākā daļa sankciju, kas Krievijas ierindas iedzīvotājiem automātiski nozīmē būtisku dzīves līmeņa kvalitātes Krievijā pasliktināšanos.
