Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzaicinājis bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli apskatīt masu kapus Bučā, sakot, ka tas ir rezultāts viņas 2008. gada lēmumam neļaut Ukrainai pievienoties NATO.
V. Zelenskis šos komentārus izteica svētdienas uzrunā tautai pēc tam, kad parādījās šokējoši ziņojumi un attēli par masveida civiliedzīvotāju upuriem Bučā, Kijivas priekšpilsētā, ko pagājušajā nedēļā atguva Ukrainas spēki. Savā runā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju "genocīdā" un izcēla A. Merkeli un bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī par viņu lomu 2008. gada NATO samitā Bukarestē, Rumānijā.
"Zem optimistiskiem diplomātiskiem paziņojumiem, ka Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti, 2008. gadā tika slēpts atteikums pieņemt Ukrainu aliansē. Tika slēptas dažu politiķu absurdās bailes no Krievijas," sacīja V. Zelenskis. "Viņi domāja, ka, atsakoties no Ukrainas, varēs nomierināt Krieviju, pārliecināt to cienīt Ukrainu un normāli dzīvot blakus mums," viņš teica.
NATO līderi 2008. gada samitā apsprieda Ukrainas un Gruzijas lūgumus pievienoties dalībai NATO. Lai gan toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs uzstāja, lai abām valstīm tiktu piešķirts rīcības plāns, Vācija un Francija iebilda, ka šāds solis palielinātu domstarpības ar Krieviju, kas stingri iebilda pret Ukrainas pievienošnās NATO.
Galu galā alianse neveica nekādus tūlītējus pasākumus, bet apņēmās, ka Ukraina un Gruzija ar laiku kļūs par NATO dalībvalstīm, teikts oficiālajā sarunu kopsavilkumā. Šo solījumu viņi atkārtoti pauda citā NATO samitā Briselē 2021. gada jūlijā.
Krievija turpināja iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem un minēja to kā iemeslu iebrukumam Ukrainā. Krievija iebruka Ukrainā 24. februārī. Pagājušajā mēnesī Zelenskis paziņoja, ka ir samierinājies ar to, ka viņa valsts pašlaik nevar pievienoties NATO, un sacīja Rietumu amatpersonām: "Ukraina nav NATO dalībvalsts. Mēs to saprotam."
