Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" pēc Ukrainas pretkuģu raķešu "Neptun" triecieniem apgāzies un sācis grimt, ceturtdien paziņoja Ukrainas armijas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests. Kreiseris "Moskva" kara pirmajās dienās kļuva bēdīgi slavens, jo kāds no ukraiņu robežsargiem tam veltīja nu jau slaveno teicienu "Русский военный корабль, иди на#уй!" (krievu karakuģi, ej di*st!).
"Melnās jūras operāciju zonā pretkuģu raķešu "Neptun" sašautais Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis, kreiseris "Moskva" guva būtiskus bojājumus. Izcēlās ugunsgrēks. Citas kuģa grupas vienības centās sniegt palīdzību, taču vētra un spēcīgs munīcijas sprādziens apgāza kreiseri un tas sāka grimt," teikts pavēlniecības paziņojumā tās "Facebook" lapā.
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka uz kreisera izcēlies ugunsgrēks un sprāgusi munīcija, taču apgalvo, ka tagad ugunsgrēks ir lokalizēts, kuģis joprojām peld un tiks aizvilkts uz ostu.
Melnās jūras flotes flagmanis "Moskva" guvis "ļoti nopietnus bojājumus", paziņoja Odesas apgabala gubernators Maksims Marčenko. "Ir apstiprināts, ka raķešu kreiseris "Moskva" šodien devās tieši tur, kur to sūtīja mūsu robežsargi uz Čūsku salu!" viņš sacīja.
Uz kuģa varētu būt līdz pat 510 apkalpes locekļiem. Ukrainas prezidenta palīgs Oleksijs Arestovičs sacīja, ka Krievijas glābēji nav spējuši sasniegt kuģi.
Kas bija Melnās jūras flotes flagmanis “Moskva”?
"Moskva" ir "Slava" klases kuģis, kas ir iespaidīgs gan izmēra, gan bruņojuma ziņā. Tas ir arī Melnās jūras flotes flagmanis.
Krievijas Jūras kara flotes koncepcija atšķiras no ASV Jūras kara flotes koncepcijas, kas orientēta uz aviācijas transportēšanu. Tā vietā, lai transportētu lidmašīnas, "Slava" klases kuģi ir paredzēti galvenokārt uzbrukumiem ienaidnieka kuģiem. Tas ietekmē tā bruņojumu, kura pamatā ir 16 virsskaņas pretkuģu raķetes. Šobrīd nav precīzu ziņu, vai kuģis bija bruņots ar “P-500 Bazalt” tipa raķetēm vai modernākajām “P-1000 Vulkan” tipa raķetēm ar lielāku darbības rādiusu. Abas raķetes NATO ir pazīstamas kā “SS-N-12 Sandbox”.
Tā kā Melnajā jūrā nav ukraiņu kuģi vai citi vērtīgi mērķi, “Vulkan” raķetes nav īpaši noderīgas. Taču “Moskva” ir vēl viena svarīga ieroču sistēma, kas var būt noderīgāka, proti, “64 S-300F Rif” pretgaisa aizsardzības raķetes.
Šie tālās darbības rādiusa ieroči ļauj no patruļas rajoniem nosegt lielāko daļu Melnās jūras ziemeļu daļas. Tā, visticamāk, ir daļa no aizsardzības zonas, kas pārklājas ar “S-400” pretgaisa aizsardzības sistēmām, kuras atrodas okupētajā Sevastopolē. Iespējams, citas līdzīgas sistēmas, kas izvietotas arī Krimā.
“Moskva” līdzšinējās darbības Ukrainā
Kara sākumā "Moskva" darbojās Čūskas salas apkaimē. Tā bija relatīvi nomaļa pozīcija attiecībā pret notiekošajām kaujām, turklāt tā atradās zināmā attālumā no stratēģiskā mērķa Odesas.
Odesa ir Ukrainas galvenā Melnās jūras osta, un tiek uzskatīts, ka tā bija viens no pirmajiem Krievijas uzbrukuma mērķiem. Tā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga. Ieņemot Odesu, Ukraina kļūtu gandrīz bez pieejas jūrai. Odesas ieņemšana palīdzētu savienoties ar citu stratēģisku mērķi, izveidojot sauszemes tiltu uz Piedņestru, kas ir Krievijas atbalstīta, bety starptautiski neatzīta separātistu kontrolētā teritorija Moldovā.
Tomēr agrīns Odesas jūras desanta uzbrukums netika īstenots. Visticamākais tas izskaidrojums ar to, ka karaspēka virzīšanās pa sauszemi no Krimas tika aizturēta. Turklāt ir zināms, ka ūdeņi Odesas tuvumā ir mīnēti.
No 2. marta Krievijas karakuģi uzsāka iebiedēšanas operācijas Odesas tuvumā. Un tie, iespējams, bija iesaistīti vairākos uzbrukumos tirdzniecības kuģiem, faktiski izveidojot blokādi. Līdz šim nevarēja novērot, ka "Moskva" būtu aktīvi piedalījusies karadarbībā, 7. aprīlī ziņoja “Naval News”.
“Moskva” ir vecāks karakuģis, un tas nav bruņots ar sauszemes uzbrukuma raķetēm. Raķetes “Kalibr”, kas ir analogas ASV Jūras spēku spārnotajām raķetēm “Tomahawk”, uz Krievijas kuģiem tika izvietotas vēlāk, tāpēc atšķirībā no citiem kuģu tipiem tam nav bijusi tieša loma uzbrukumos Ukrainai.
“Moskva” un praktiski visi Krievijas karakuģi periodiski atgriezās savā mītnes ostā Sevastopolē. Interesanti, ka tā pietauvojās savā ierastajā vietā, veidoja paredzamu kustību modeli. Tas varētu liecināt par to, ka Sevastopole tiek uzskatīta par drošu no uzbrukuma. Tiesa, tā atrodas ārpus Ukrainas raķešu darbības rādiusa un to aizsargā daudzslāņaina pretgaisa aizsardzība.
Karam turpinoties, Krievijas Jūras kara flote sāka veikt plaša mēroga jūras desanta operāciju demonstrācijas. To laikā aptuveni seši desanta kuģi devās Odesas virzienā, lai it kā veiktu uzbrukumu, bet tad pēdējā brīdī pagriezās citā virzienā.
“Moskva” tika novērota abos galvenajos dokumentētajos piemēros. Vispirms 15. martā un pēc tam 30. martā. Iespējams, ir arī citi neredzēti gadījumi. Šajos gadījumos “Moskva” bija citu karakuģu ielenkumā un, iespējams, nodrošināja zonas aizsardzību. Intuitīvi var secināt, ka "Moskva" šajās operācijās ir bijusi komandējošā loma, uzskata “Naval News” eksperti.
Šis notikums izraisīja arī plašu rezonansi internetā. Vairāki “Twitter” lietotāji norādīja, ka krievu kuģis ir ņēmis vērā iepriekš viņam veltīto izteicienu, un patiešām aizgājis tur, kur viņu sūtīja. Citi lietotāji atzina, ka Krievijas galvenais Melnās jūras flotes kuģis ir ātri un veiksmīgi pārtapis par zemūdeni, kas turpmāk atradīsies tikai un vienīgi jūras dibenā.
