Ukrainā nogalināti vairāk nekā 300 Krievijas virsnieki, liecina neatkarīgo ziņu aģentūra “Mediazona” analizētie, publiski pieejamie dati.
Izpētīts, ka kopš okupantu iebrukuma Ukrainā fiksēti vairāki simti oficiālo paziņojumu, ziņu reportāžu un ierakstu sociālajos medijos par Krievijas karavīru daudzajām nāvēm.
Medijs guvis apstiprinājumu par 1744 Krievijas karavīriem, kuri kauju gaitā nogalināti Ukrainā. No tiem 317 bijuši virsnieki. Viņu vidū - divi ģenerālmajori un Melnās jūras flotes komandiera vietnieks.
Turklāt šie skaitļi pārsniedz Krievijas apstiprināto upuru skaitu, kas publiskoti marta beigās. Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja ziņas tikai par 1351 kritušiem un 3825 ievainotiem karavīriem.
Taču “Mediazona” izpētījusi, ka Krievija zaudējusi vismaz 500 karavīru no savām kaujas spējīgākajām vienībām. To vidū ir jūras kājnieki un specvienības, kā arī vismaz kaujas lidmašīnu 20 piloti.
Ģeogrāfiski visvairāk upuru, par kuriem ziņots, ir Krievijas dienvidos Dagestānas republikā, kur gājuši bojā 125 reģiona karavīri. Citviet, piemēram, Burjatijas republikā Sibīrijā ziņots par 85 bojāgājušajiem, bet Volgogradas apgabalā, Krievijas dienvidos ziņots par 66 upuriem.
Tikai divos no 85 Krievijas reģioniem nav saņemti ziņojumi par krievu karavīru zaudējumiem.
“Mediazona” norāda, ka datos nav iekļauti karaspēka zaudējumi Austrumukrainas promaskavisko separātistu vidū, kuri cīnās kopā ar Krievijas karaspēku.
Savukārt Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Volless (Ben Wallace) pirmdien lēsa, ka karā līdz šim karā ar Ukrainu, nogalināti 15 000 Krievijas karavīru. Bet Ukrainas valdība, kas paziņojusi, ka krituši vairāk nekā 22 tūkstoši krievu karavīru.
Savus zaudējumus Ukrainas puse pagaidām nepublisko, to solot pēc kara beigām.