Starptautiski neatzītajā Piedņestrā - Moldovai piederošajā apgabalā kuru kopš PSRS sabrukuma kontrolē vietējie separātisti kopā ar tur nelikumīgi esošo Krievijas armiju, vietējie iedzīvotāji ziņo par it kā notikušu Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas bruņoto spēku munīcijas noliktavām netālu no Kolbasnas ciema.
Par to vēstījusi gan Piedņestras separātistu Iekšlietu ministrija, gan vietējais medijs “Novosti Pridnestrovya”, Krievijas ziņu aģentūra “Interfax”, kā arī televīzijas kanāls “Newsmaker”.
Saskaņā ar “Interfax” ziņoto, apšaude notikusi pie noliktavām ar Krievijas bruņoto spēku ieročiem un munīciju. Upuru pagaidām nav.
Tā sauktās “Piedņestras Iekšlietu ministrija” norādīja, ka naktī virs Kolbasnas ciema redzēti vairāki bezpilota lidaparāti, kas it kā palaisti "no Ukrainas", un 8:45 no rīta "atskanējuši šāvieni no Ukrainas puses”. Kā norāda separātistu pārstāvji, Kolbasnas ciemā atrodas "lielākā munīcijas noliktava Eiropā".
Savukārt televīzijas kanāls “Newsmaker” ziņo, ka Moldovā situācija ir saspringta saistībā ar separātiskās Piedņestras varasiestāžu paziņojumiem par 25. un 26. aprīlī notikušajiem uzbrukumiem reģiona infrastruktūras objektiem, sprādzienā, ko, iespējams, izraisīja no granātmetēja raidīts lādiņš, tika bojāta Piedņestras “Valsts drošības ministrijas” ēka. Grioripoles rajonā ir uzspridzinātas divas radioantenas, kas retranslēja Krievijas radioprogrammas. Tāpat sprādzieni ir nogranduši Tiraspoles lidostā un Parkanu ciema (Slobozijas rajons) tuvumā dislocētā bruņotajā vienībā vienībā.
Moldovas prezidente Maija Sandu pēc 26. aprīlī notikušās Drošības padomes sēdes paziņoja, ka Piedņestrā jau ilgstoši ir vērojama konfrontācija starp dažādiem iekšpolitiskajiem spēkiem, no kuriem daļa vēlas destabilizēt situāciju reģionā. Savukārt Ukrainas varasiestādes sprādzienu organizēšanā apsūdzējušas Krievijas specdienestus, apgalvojot, ka Piedņestrā dislocētajā Krievijas BS grupējumā, kā arī Piedņestras spēka struktūrās ir izsludināts augstākais kaujas gatavības līmenis.
Tāpat 22. aprīlī Krievijas Centrālā kara apgabala pavēlnieka pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs informēja, ka viens no Maskavas militārajiem mērķiem Ukrainā ir “iegūt piekļuvi Piedņestrai”. Reaģējot uz šiem demaršiem, 20. un 22.aprīlī paskaidrojumu sniegšanai uz Moldovas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstnieks Oļegs Vasņecovs.
Turpinoties Krievijas visaptverošajam iebrukumam Ukrainā, aizvadītajā diennaktī notikuši vairāki sprādzieni arī Krievijas okupētajā un kontrolētajā, bet Moldovai piederošajā Piedņestrā.
Domājams, ka tās bijušas pašu Krievijas bruņoto spēku veiktās provokācijas ar mērķi destabilizēt situāciju Ukrainas Dienvidrietumos. Jau iepriekš Krievijas militārpersonas izteikušās, ka to mērķis karā pret Ukrainu ir sagrābt teritorijas gar Melno jūru, izveidojot kontrolētu teritoriju līdz pat Piedņestrai. Šāds scenārijs pavērtu iespējas Krievijas spēku iebrukumam ne tikai Ukrainā, bet arī Ukrainas kaimiņvalstī Moldovā.